Iepazīšanās

Kā nu gadījās, kā ne, steidzoties uz tiesu, kavēju. Ieparkojos kā pagadās un skrēju, aiz mana auto parkojās jau nākamais, no kura tikpat raitā solī izkāpa vīrietis un arī devās tiesas virzienā. Ieejot ēkā, vīrietis vaicāja, vai man nav saspraudes. Nē, nav gan. Lai arī portfelis liels, saspraudes nav. Kamēr gaidu, viņš neatkāpjas, vaicā, vai esmu advokāte. Nu nē, neesmu. Es ar domām visa darbos, īsti pat neuztveru, ko viņš grib un ko jautā. Bet ko tad es te darot, kaut kāda saistība taču man te ir.... Un varbūt viņam konsultāciju vajadzēs, varbūt es varu savu numuru iedot? Varbūt vizītkarti? Apsargs sāk smīnēt un saka, ka šis esot ļoti oriģināls veids kā iepazīties. Bļāviens, sakaunējos, pat nepamanīju, ka viņš ar mani koķetē...