Iebrist tumsā

Bija silts sestdienas vakars. Tikko kā nolijis smalks lietus un iestājusies tumsa. Tajā arī ieniru, lai baudītu "Baltā nakts" pasākumus. Kaut ko redzēju un kaut ko neredzēju no iecerētā. Kā vienmēr Rīgas brīvostas pārvaldes ēkas strūklaka bija objekts, kuru vajadzēja noteikti apskatīt. Paldies viņiem! Par skaisto optisko gaismas projekciju uz strūklakas ūdens šaltīm.Uzskrēju virsū arī pasākumam, kas nebija manos plānos. Vecrīgā, kaut kādam dzeju lasījumam. Patika, it īpaši tā gaisotne, kas tur valdīja. Likās, ka to vietu apņem īpaša aura. Pāris soļus tālāk cilvēki pie galdiņiem grādīgos dzer, smejas, izklaidējas. Bet turpat zem mazas nojumes tiek lasīti dzejoļi. It kā divas atšķirīgas pasaules. Bet tumsa jau visu pieņem un tā robežas nevelk. Izgāju arī loku pa Vecrīgu. Piekritīšu tiem, kuri saka, ka tā palikusi par dzertuvi un mīztuvi. Vēl katrs smēķē savu smaku. Fuj, tā paliksi par nebaudāmu vietu. Mājās atgriezos pēc Pelnrušķītes laika. Man jau tas vecums, ka drīkstu ierasies pēc pusnakts. Braucu ar vienu no pēdējiem sabiedriskajiem transportiem. Nē, ne tādēļ, ka nevarētu taksometru atļauties. Bet bailes bija uzrauties uz tracera. Tad jau labāk ar kājām iet uz mājām. Nekā, ka neapmierināts ar dzīvi tipiņš mani ved.

Prieks, kad aizgāju uz to pasākumu. Vakar uzzināju, ka "Staro Rīga" šogad nebūs. Lēnām mūs pārņem tumsa. Cerēsim, ka ziema būs balta. Vismaz būs baltā sniega gaisma, kas mūs apņems.

youtube.com/watch?v=1rB_JF1IExg