Raimonds.

Manā dzīvē ir bijuši daudz Raimondi. Tiešām daudz. Nezinu kā tas nācies, bet visās iespējamās sfērās ir pa Raimondam. Pat frizieris reiz tāds bija. Gejs, bet bez apdāvinātības šķēru mākslā. Lieki teikt, ka biju pie viņa tikai 1x.

Ir arī kapu racējs Raimonds. Klasesbiedrs. Lāga zellis, ne visai galvā apveltīts. Pirmo reizi kapos satiku, kad glabājām kaimiņonkuli. Raimonds slēpa acu skatu. Tomēr beigās pateica Čau un skumji kaunoties pasmaidīja.

Bija arī sporta vāģu fans Raimonds. Izīrēja automobīļus. Smuki pelnīja un trešā sieva viņam ir krieviete. Pārgāja viņas uzvārdā Ivanovs, no Bērziņa. Slēpās no mafijas. Nenoslēpās. Izsita zobus, atņēma vāģus. Sieva palika.

Tad vēl bija arī Raimonds zobārsts. Labs ārsts.

Reiz iepazinos ar Raimondu sexšopā. Pirku vibratoru. Viņš piedāvājās palīdzēt. Skaisti palīdzēja. Izkopu tehniku.

Vēl ir viens Raimonds. Viņš lika visiem sevi saukt par Rūbinšteinu. Kāpēc tieši tādu vārdu izvēlējies, nav zināms. Trīskāršais odierītis tam vienmēr azotē. Stāsta visādas anekdotes, kanālmalā sēdēdams. Tagad gan jāuzmanās, jo Gobzems pasācis šitos tvarstīt un kodēt.

Vēl Raimonds. Maestro. Bez tā dziesmām nevar. Tauta mīl. Es dažas.