turpinājums

Pēc vienīgās lasītājas pieprasījuma mēģināšu aprakstīt izdarīto un tā sekas.

Viss neizdevās.Sāksim ar to, ka ziedu veikals kādreiz strādāja līdz 22.00.Tagad parastās dienās tikai līdz septiņiem.Vakarā, ne ienācējiem.A man ta darbā līdz 20.00.Palika vieglāk, jo bija reāls attaisnojums neiztērēties.Vedējmāte atnāca ar sudrabotu šnabja pudeli, sudrabotā rāmī ievietotu mūsu kāzu foto un lilijām, kas smakoja ne tā.

Kā sieva saka, viņa savā dzīvē neatcras tādas sudrabkāzas.Pašai īpaši.Ko tur brīnīties, viņa ir daudz daudz vecāka par mani, veselus 3, 5 gadus.Ja skatās kalendārā.Ja skatītos spogulī..bļin! esvēl dzīvs?! /to es tikai par sevi/Mainoties apjomiem sievietes tikai kļūst mīļākas pret saviem vīriem, kuri dara pretēji.Vīrieši ir apjomīgi uzreiz, sevišķi pāris mēnešus pēc kāzām, kad nokļūst labā apgādībā.No otras puses manai trešajai sievai sievai ir paveicies ar savu trešo vīru, jo man arī ir negatīvs rēzuss kā pirmajiem diviem.Viņai arī.

Tas nozīmē, ka mums varēja būt vesels un nelaimīgs bērns.Es negribēju, jo esmu pieradis pie visa jau gatava.Pie atvērtas pudeles, pie padarītas sievietes un pie bērniem, kuri naktī vairs nevēkšķ.Man patīk tikai bērni pa attālumu.No otras puses, bērnu radīšanas process man imponē.Joprojām...

Par spīti neveiksmēm, svētki izdevāss.Pārliecinājos, ka tā joprojām ir mana sieva.Un vrbūt mani pat vēl mīl.Un es jopojām mīlu viņu.Skaisti...