par divām pilsētām

šobrīd, kā agrāk daudzi brīdināja, zem lielagala ir bērni. viscauri zemei.

ir sacīts par bērniem:"kas aizskars šos vismazākos, tas cilvēks lai labāk sev uzkarina dzirnakmeni un ielec jūrā, jo tad tam cilvēkam būs vieglāk piemeklēšanas dienā."

par sodomu un gomorru. es pieņemu, ka tas ir dzirdēts daudz, bet par ko ir runa?

es pamēģināšu atkal izskaidro sev piemītošā manierē.

tur bija seksa kults, kas bija vairāk vai mazāk izsplatīts zemēs arī apkārt, bet tāda kā sekta vairāk.

katram bija jāstājas seksa attiecībās templī. un par to jādod un jāsaņem nauda. kā prostitūtai. es vienkāršoju, bet tā ir ideja.

viņu zemē nonāca gans vārdā lats. saukts arī par taisno latu. taisn vīrs, ar garu un apziņu un pazemību. un tās vietas iedzīvotāji gribeja, lai arī viņa meitas un visi, kas viņa ciltī dara... to.

lats to nevarēja.

latam parādījās Dievs atklāsmē.

Jehova latam teica: Es piemeklēšu šo zemi ar uguni dēļ viņu pārkāpumiem.

bet lats teica: mans Dievs, uzklausi savu kalpu, ja pilsētā ir simts taisnu cilvēku tomēr, vai tad Tu viņus iznīcināsi?

Dievs atbildēja: ja pilsētā atradīsies simts taisnu cilvēku, Es pilsētu nesodīšu.

bet lats tad teica: mans Kungs, bet ja pilsētā atradīsies desmit cilvēku, vai tad Tu sodīsi visu pilsētu, pazudinot šos desmit taisnos.

un Dievs teica, ka pasaudzēs pilsētu.

viņi argumentēja ar cipariem. doma bija divejāda. lats bija taisn dēļ tā, ka viņš iestājas Dieva priekšā savu paša gānītāju dēļ. gan Dievs, gan lats zinaja, ka tur nav pat viena taisna cilvēka. visa pilsēta bija tāda.

tad Dievs teica latam kādā dienā - es sūtīšu enģeļus savā priekšā, tad paņem tos, kas ir ar tevi un bēdz no šīs vietas un nevilcinies!

un pilsētā ienāca vairāki vīri un pilsētas iedzīvotāji meklēja arī viņus piesmiet. bet viņi patvērās lata namā un lats teica pūlim - ņemiet manas meitas, bet neaztiekat šos vīrus(jo viņš zināja, kas viņi ir un kas notiks... pēdējā cerība paglābt tos, kas nav glābjami). bet pūlis atbildēja: dod mums tos vīrus, kas mājo pie tevis!

tad enģeļi pateica latam, lai tas bēg un atklāja savu īsto dabu. sērs un zobeni ieskāva pilsētas.

līdz šim brīdim 3000 gadu vēlāk tur nekas neaug. zeme ir nolādēta.

to var uzskatīt par alegoriju. vai tēlu vīziju varbūt. visi iesaistītie personāži ir līdz saknei cilvēcīgi. nav varoņu, nav nordiska heroisma.

kāda ir visa stāsta morāle? taisnie mēģinā glābt citus pat uz savas ādas rēķina. tas ir bezjēdzīgi, to viņi nesaprot. jo cer. kad viss grimst, ir jāsniedz roka tiem, kam to vajag. lai arī taisnais lats aizlūdza par savu pilsētu, pilsētai nebija nodoma atdarīt ar to pašu. tā pat šīs pasaules sistēmai nav nodoma to darīt ar tevi. nav iespējams aizstāvēt ļaunu, domājot, ka dari labu.

lai kā gribētos, tam nav nekāda morāla attaisnojuma.

tā ir sena stāsta doma.