Dzīves grāmata

Lapsa apsver domu, saglabāt vai nē vecās fotogrāfijas, vai meitas pamudinātai rakstīt biogrāfisku vēstījumu par sevi, savu laikmetu, par senčiem...

Joprojām nespēju sev piedot, ka neesmu uzmanīgi ieklausījusies un iztaujājusi savu vecmāmiņu. Bet viņai bija ko stāstīt. Par saviem vecākiem, par jaunības gadiem, par zaļumballēm Aronas kalnā, par.Sibīrijas trimdu...

Viņa daudz stāstīja. Bet vai tad bija laiks un interese klausīties. Un vēl tas agrās jaunības glupums...

Tagad kožu pirkstos. Viss, kas palicis, ir fotogrāfijas, kurās vairumu cilvēku ne vien nepazīstu, bet visticamāk par viņiem neko neesmu pat dzirdējusi.

Vēl ir vecmāmiņas rokdarbu lādīte, kur starp "musturiem" ir sadzeltējusi papīra lapa, kur ar zīmuli uzrakstīts skumjš dzejolis par ilgām pēc Dzimtenes. Visticamāk atceļojis no Sibīrijas. Kas autors, varbūt vecmāmiņa pati?

Dažas grāmatas, tostarp baznīcas dziesmu grāmata un plecu lakats, kuri arī izbraukājuši Sibīriju. Viņai to bija aizsūtījusi viņas mamma, tātad mana vecvecmāmiņa audēja Anna...

Daudz atmiņu fragmentu, bet maz konkrētības. Tikai jautājumi, jautājumi, jautājumi, uz kuriem atbildes vairs nekad netiks saņemtas.

Cenšos iztaujāt mammu. Par visu. Par biogrāfiskajiem un ģeogrāfiskajiem datiem, par visu pārējo. Viņa kā skolniece rūpīgi atbild. Bet viņa nav stāstniece kā vecmāmiņa...

Mēģinu iedomāties kādas sajūtas mani pārņemtu, ja manās rokās nonāktu kādas manu senču sarakstītās dienasgrāmatas vai vēstules... Pusi karaļvalsts atdotu...

Atvadas

Mašīnu vai ... kazu?

citi ieraksti DanaL d-grāmatā (~80)

Komentāri

langstins: Man saglabāta 3stūra vēstulīte no Tomskas-bez Pastmarkas.
Tēvs raksta mātei-manai Vecai Mātei!

2022-07-05 19:28

DanaL: Saderam, ka tas ir viens no taviem lielākajiem dārgumiem.

2022-07-05 20:33

988: Yup, precizs noskanojuma attelojums. Daudz kas palaists garam. Ar vecvecakiem vispar nav sanacis aprunaties par Laikmeta grieziem, parak siks biju. Ar vecakiem loti maz. Intereses trukums no manas puses, sports un hardroks skita daudz saistosaki. Vel, domaju, daudzi vecaki izvairijas no Okupacijas, Sibirijas temas, lai pasargatu bernus, padomju oktobrenus un pionierus, no nevelamas izskaidrosanas skola..

2022-07-05 19:43

DanaL: Tēvs par Sibīriju nepateica gandrīz neko, vien pāris vārdus. Toties,lai cik paradoksāli tas neizklausītos, viņš teica, ka labprāt turp aizbrauktu vēlreiz, ekskursijā. Esot bijusi ārkārtīgi skaista, tikpat kā neskarta, nepieradināta daba - taiga.
Tēva brālis, kurš vienīgais no ģimenes 5 izsūtītajiem vel ir dzīvs, labprāt papļapātu par to visu, bet - ak, neraža- viņam tikpat kā nekādu atmiņu vairs nav. Viņam aizbraucot bija 4 gadi, kad bērnus atsūtīja atpakaļ uz Dzimteni - 9.

2022-07-05 20:39

langstins: Smieklīgi,vai-Nē!

Tēvs vārījis pliku govs kāju,aizgājis-atnācis-NAV.
Tas vagonā...

2022-07-05 20:50

988: Vectevs no pardzivota, vai nu zaudeja valodu vai negribeja ne ar vienu komunicet.. vispar nerunaja. Vrb, 2-3 vardus pa vasaru izmeta. No svesiem izvairijas. Mamma nebeidza slavet - Augsts limenis! - vaciesus. Bija apmetusies pie viniem kadu laiku. Mana milaka nodarbosanas bija raknaties pa beniniem. Ko tik frici nebija atstajusi. Nevienu citu neintereseja. Ari savadi. Krievs bija tik ieskrejis padzerties, nelaupija, nevaroja. Drosi vien, nolamajas. Tevs, savukart, bija aizrauts darba uz Vaczemi. Un ar neko. It ka Tabu. Visadi citadi, liels plapa, ipasi, pie glazites 😃

2022-07-05 21:10

Letija: Pareizi! Tas nāk ar gadiem - tā interese. Un tikpat labi arī daudz jautājumu ir par dzimtu, par senčiem un radniecību. Arī tas netika izprasīts un tagad tik žēl. Mani bērni sāk interesēties - manuprāt, agrāk nekā es. Tas labi, tikai.... ja vien es varētu kaut ko vairāk pastāstīt par saviem vecvecākiem.

2022-07-05 21:18

Pārējos 3 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.