NIEKI XXXVII

neratni_stasti: Man atkal otrādiņās - bēgļus satieku ar zināmu regularitāti, dažādus ar dažādu iepriekšējo rocību un tālākajiem mērķiem - daži jau uzreiz ar asarām acīs meklē manās acīs iedrošinājumu, ka karš tūlīt, tūlīt beigsies un varēs braukt mājās. Taču es viņiem praktiski neko nejautāju, tikai par lietu runājam. Tas tāpēc, ka man nebūs iekšās ne uzklausīt, ne arī ir drosme pajautāt, caur ko cilvēki izgājuši. It īpaši tie, kuri ir no Mariupoles.

Maarka_Tvans: Mēģināju iejusties.Sasodīts, nesanāca tā.

VECA_PIEPE: Darba kolēģei (39.gadus jauna ukrainiete, kura 14gadus atpakaļ Bulgārijā semināra laikā iepazinās ar skotu un izgāja pie viņa par sievu, pārnāca uz dzīvi Skotijā, dzīvo pāris mājas attālāk no manis kaimiņos. var teikt, ka esam draudzenes.) Polinai pāris nedēļas atpakaļ no Ukrainas, Kijivas piepilsētas, atbrauca mammīte un brāļa sieva. Polinas brālis, 21.gadus jauns puisis, protams, ka palika Ukrainā.
Tad Tu vari iedomāties, ka es, tieši tāpat kā Tu, kā ar 24.februāra rītu, tā līdz pat šim brīdim esmu nonstopa informācijas iespaidā.
Godīgi teikšu, ka neesmu spējīga atbrīvot prātu no tām šausmām, ar ko nākas saskarties ukraiņu tautai, ta cik naktis bezmiegā ir pavadītas un arī noraudāts par to necilvēcīgo nežēlību, ko Ukrainai ir sagādājusi Putinlandes izdzimteņa orku, slepkavu un varmāku varza.
Un tad, kad ietrāpās Ohujiņā palasīt viena otra pajoļa iepostētās publikācijas vai komentus ar sūdzībām par ukraiņu bēgļiem, par sadārdzinātu gāzi, apkuri, benzīnu vai dārgāku pārtiku veikalos sakarā ar karu Ukrainā un ES uzliktajām sankcijām Krievijai,...tad no dusmām man pilnīgi gribas kliegt-
kā viņiem mēle kulstās sūdzībās, sēžot ar p´akaļām mīkstu sofu ķisenos, siltos mājokļos, pie datoriem našķējoties ar visādiem gardumiem vai žāvētu vistu ciskām un kūpinātām desām,...tai pat brīdī, kad Ukrainas zeme tiek slacīta ar ukraiņu tautas asinīm- cīnās ar okupantu varzu, lai ES un Baltijas Valstīm,...arī Latvijai nevajadzētu piedzīvot ukraiņu zemes briesmas?
Kliegt gribas, kā aizkautai kucei par visu to pajoļu tupumu. Atvaino mani, bet es nespēju par to klusēt!

DanaL: Nez´ kā tur maniem raduradiem Harkivā. Māsīcas....māsīca ar meitu jau esot Kiprā pie pusbrāļa, vīrs palika. Vai no viņa un mājokļa vēl kas palucis, pagaidām vēl skaidrības nav.