dzeltenie aiskari

Pamodos šorīt tā pavēlāk, ne pirms sešiem, bet jau pēc.Bez septiņpadsmit astoņos.To skaidri zinu, jo delīrijā biju apskāvis dzeltenciparaino modinātāj /ar daudziem pribambasiem pildīto elektronisko ierīci/kluci.Tas tagad mirkšķināja ik pa brīdim rādot gadu, datumu un dienu, istabas temperatūru, neaktivizētos divus laikus modinātājsignālam un arī neieslēgto radio frekvenci.

Pabrīnījies, kampēc vēl neesmu apmīzies no šāda skata, jo parasti atvieglojos agrāk, uzrāvu pēdās ltovienu zeķi un vienu čību a`ļa kroksis.jo minētajām blakus neatradās otra pusīte.Basām es no rīta nevaru, jo sviedri no pēdu pirkstu starpām uz plika lamināta grīdas ik uz soļa izraisa spiedzieniem līdzīgu skaņu itinkā pie ābelītes ar harpūnu pienaglots ziemas gardēdis zaķītis./pause/

Ticis līdz tualetei pamīzu un pēc tam jau muti mazgājot divas reizes nopirdos lai pārliecinātos, ka suni vedot ārā pašam neuznāk vēlme izkārnīties tuvākās pusstundas laikā.Mūsu parastajā maršrutā ir maz iespēju to izdarīt daudzmaz delikāti.Bijušais ābeļdārzs šosejas malā ir izcirsts.Palikuši ir pāris krūmeļi sētnieka Jovaiša slotas izmērā..

Ticis galā ar savām iekšējām problēmām uzmetu ko daudzmaz ejamāku ārā, apsegloju suni ar iejūga saiti un devāmies pabaudīt pavasarīgo lietu.No labās kājas zābaka nācās izņemt komplektā esošo silto oderi, jo čība savādāk neiepasēja.Nebija tik auksts, lai atteiktos no mīļotākās čības./pause/

Kaimiņiene Niona/vienkāršības labad turpmāk dēvēsim par Ņinu/ no blakuskāpņutelpas arī pirmā stāva gatavoja sev ziemsvētku dāvanu.Viņa jau sen bija atšifrējusi pastaigu grfiku, kad un kurš vedīs suni staigāties.Šorīt svētdiena, tātad mana kārta.

Dežūrējot pie loga un gaidot mūsu parādīšanos, Ņina nopostīja pirms divām nedēļām taisīto manikīru pa 22 eiro.Parasti tas noturējās mēnesi, jo trauku ko mazgāt pēc vienas pašas maltītēm nebija daudz.Toties ieraugot mūs, viņas scenārijs sāka darboties.Mirklī uzlēca uz iepriekš sagatavotās taburetes un kņopēja nost gaišos aiskarus virtuvē.Caur uz vēdināšanu pavērto logu dobji spiedzās Zariņa dziesma piesaistot manu uzmanību.Suņa uzmanību arī.Ņina balansēja uz taburetes savā satiecošajā figūrā/100-150-120/ pavērtā halātiņā un stringos.Bez krūštura.Kreisajā krūtsgalā neuzkrītoši šūpojās pīrsings no klētī atrastā vecā vilcējzirga pakava./pause/

Ieraugot šo skatu, man aizsvīda kabatā līdzi paņemtās brilles, bet Dominikam novīta jau pie puķudobes paceltā ķepa.Viņš jau man tāds drosmīgs, praktiski ne no kā nebaidas.Nebaidījās, līdz nesākās jaunā Mājai-dārzam būvniecība.Tas lielais ceļamkrāns ar izbīdāmo strēli...Šausmas! Iespējams, ka nu nācis klāt vēl kas.

Domīgi devāmies tālāk ierastajā maršrutā.Ik pa brīdim saskatījos ar Dominiku.Laikam abi vēlējāmies noskaidrot, vai otrs ir redzējis to pašu.Ceļavējā pavadīja "lai ietu kur iedams teu pretī mās logos šie aiskari dzeltenie..."

Ņina saprata, uzmanība ir pievērsta un sapņaini apcerēja pašus ziemasvētkus.

Mēs ar Dominiku sapratām - maršruts jāmaina./viss/

P.S.izkārnījumu vākšanai paņemtie maisiņi palika nelietoti.