30.novemberis.2021.AndrejDiena,ziema,Mārtiņš Brauns,un Mežaparka lielā estrāde.

Šodien AndrejDiena, šūniņām visus Andris, Andrejs, retāk Andzus. AndrejDiena vērojot laiku nosaka tāpat kā Martenos, Katrīnas kāda būs ziema, ja auksts, sniegaina, vai slapja lietainā...attiecīgi.

Laiks vairāk kā labs zīlēšanai, kas gan ir vairāk kā privātā, personīga lieta.

Rīt jaaizstaiga uz netālo, slepeno vietu " X " kur ir īsts skudru pūznis. To es dažkārt vēroju. Man nepiemīt mūsdienīgā grafomānija ar kaut kādu blogosanos, foto, video izrādīšanos, bet...domājams ka citiem būtu interesanti redzēt ka " dzīvajā " laiks ko pareģo ekrānos, saskan ar laiku dabā, skudru pūznis, citur. Pie skudru pūznis bērza jāpiešķir kāda brīdinoša tabele, par atbildību par pūžņa postīšanu, pa laikam tajā normālajā vieta iekļūst sveši puiseli, kas sava mazā orda, lauž un posta kokus, izmeta zarus. Vāczemes jau sen ir kriminālā atbildība par skudru pūznis izpostīšanu, lai arī sava privātā īpašumā. Kaut kur nosacīti pa rokai ir laba padumijas grāmata, par skudru dzīvi. Latviskais praktiskus...gan jau kādreiz noderēs :-)))

Šovakar, skaista, ziemiga vakarā, saņēmis gara, miesa, un aizdevos apskatīt Mežaparka lielo estrādi, kur piemiņai skan Mārtiņa Brauna dziesmas. Skaisti, patiesi ziemigi, apstaigāja arī senās vietas " Blodinkalnu " " vilkaču priedi " " lielo kaapu " vietas kur ļaudis nestaigāt, un labi ka nezin.

Tautai jāzin savi " varoņi " domāts Mežaparka estrādes sadardzinajums par 30 miljoniem ! Kas mums bagātiem, mēs tik uzdancot, uzdzied.

Daudz biežāk es esmu mūsu ciema netālajā vietas pie Ķīšezera, kur no bērnības peldos, gan ziemu vasaru copeju, laiviņu, slepoju...kas var būt labāks kā slēpot pa aizsalušu ezeru, vai jau ar citām, sportiskām slēpēm pa Mežaparka katru gadu iedzitsjam slēpju " sspurem " sliedēm.

Turpat daudz, dabas dasnas dabas veltes, pūpolu kur vēl mani senči pavasarī nesusi kupolus mājās, aiznesu arī uz baznīcu " Pūpolsvētdienu " apdavinu turienes sievietes. Turpat daudz zied ceriņi pavasarī uz vietas ēdu saplukto garšu, ar krējumu, ļaudis gan to uzskata par prastu nezāli. Pavasari tur zied savvaļas neļķes, kas gan cilvēku mājas nekadigi negrib augt un izdzīvot. Pavasari, jau daudzus gadus ar sievu atlaižas gulbis ko sauc par " Džoniju " tā sieva izperē lepnus septiņus pelēkos gulbjus, kas gan katru gadu līdz rudenim, aizlidosanaipaliek pieci. Turpat sen copmanu iebūvēta zivju kūpinātavas, kur uz vietas, maijā pavasara zivigaja maijā trakuma uz vietas kupinam turpat noķertos brekšu, karūsas, retāk linus. Turpat dažkārt no rītiem brokastoju, ar lidzpanemtam termosi, un ātruma uz neliela uguns uzceptam desiņām.

Kādam tas liksies kaut kas neIkdienisks, sevišķs, bet man kā senām Mezadjadjam ( tā man tāda meža, pieDabas iesauka ) tā ir ikdiena, nekas īpašs. 15 minūtes ātri ejot ar kājām, vai 10 ar vello, un tu jau esi pie ezera.

Atveriet acis, sirdis, dvēseles..apskatīties apkārt, arī jums tuvumā ir mežs, pļavā, ezers, jūrā, ko atliek tikai ieraudzīt, sajust, saprast.

Patiesībā nav kaut kur ārā, ekrānos, lielveikalos, līdzcilvēkos, patiesībā ir jūsos, atmodiniet sevi snaudošs Dievu...jūs esat Dievs..tikai nedaudz aizmidzis :-)))

Patiesi es jums saku. Jeden das Seine. Katram savs.