Cieni citu reliģisko pārliecību.

Atkal, atkal, labvakar, labrīt tālie...un reizē tik tuvie...HoHo atkarīgie tautieši-pasazieri.

Cieni citu cilvēku reliģisko pārliecību.

Īsumā...kas tas ir ! Tas ir neliels, kabatas formāta buklets " Ceļš uz laimi " ko man svinīgi atnesa no kāda pirmsKovid laiku pasākuma Vērmanes dārzā, tēvu diena. Tur kādi labie ļaudis, esot organizēti dalījusi bukletus, tā viņš nonāca pie manis, gadiem mugursoma pamatīgi apbruzajies..bet...galvenais man ir saturs, nevis formā. Domāju ka zemāk minētais būs mūsdienīgi noderīgs, laikā kad apkārt CITI ( es njee, vainīgi ir tie..citi :-))) ) ir nokaitētu un mākslīgi sadalīti Vanckaros un AntiVanckaros.

Iecietība ir labs stūrakmens, uz ka balstit labas attiecības ar līdzcilvēkiem.Redzot visu to neiecietību, asinsizliesanu un ciešanas ko cilvēces vēsturē ir atnesusi reliģiskā neiecietība, ir skaidrs ka tā ir izdzīvošanai ļoti nelabvēlīgā vidē.

Reliģiskā iecietība nenozīmē to ka cilvēks nevar brīvi paust savus uzskatus. Tā nozīme, kā tieksme graut vai uzbrukt citu cilvēku ticībai un uzskatiem vienmēr ir bijis ceļš uz lielām nepatikšanām.

Jau kopš senās Grieķijas laikiem domātāji ir spriedumi, strīdējušies par Dieva, cilvēku un Visuma dabu. Dažādi philosophiskais viedokli parādās uz cilvēces skatuves un aiziet nebūtībā. Šobrīd par mums valda mehanistisja un materiāla filozofija, kas savas saknes sniedzas sniedzas Ēģiptes un senās Grieķijas vēsture, un apgalvo ka viss ir matērija, un ignorē faktu, kā lai cik gludi arī nebūtu evolūcijas skaidrojumi, tie tomēr neizslēdz PAPILDUS faktorus, kuri varētu darboties neatkarīgi no materiālistiskās domāšanas sabiedrība. Abas augstāk minētās sistēmas tiek mācītas pamatskolas. Tam ir savi fanātiķi, kas radikāli uzbrūk citu ticībai un pārliecībai, kas neizbēgami noved pie sadursmes, ciešanām un neiecietības.

Ja kopš 5 gads. pirms Kristus, vai pat agrāk, cilvēces visgaisakajiem prātiem nav izdevies vienoties, pieņemt vai noraidīt reliģiju, ja šis strīds ir cilvēces cīņas arēnā, tad cilvēkam kā indivīdam būtu pareizi neiejaukties šajā konflikta, nenostajoties neviena radikāla pusē.

Šajā nesaskaņu bangojosaja jūrā, ir noformējies viens saprātīgs princips..." Katram ir tiesības ticēt tam kam viņš vēlas "

Ticībai un pārliecībai nav jāpakļaujas loģikai, un nedrīkst visu citādi nosaukt par nesaprātīgs, neloģisku.

Visdrošākais padoms ko šādā situācijā cilvēks var dot citam cilvēkam ir apstiprināt cita cilvēka tiesības ticēt tam kam viņš vēlas. Jebkurš cilvēks var brīvi paust savu ticību, ar pozitīvu piemēru radot to ka tā var būt pieņemta.Un ikviens riskē izraisīt reliģisku neiecietību mēģinot ar varu, vai citādi spaidu kārtā uzspiest savu reliģisko pārliecību ka vienīgo patieso un neapstrīdamo.

Jau kopš dzīvības rītausmas cilvēki savas reliģijas ir radusi daudz prieka, cerību un laimes.

Pat šodienas cilvēki neiecietīgi izplatot materiālistiskās uzskatus, savas darbības atgādina viduslaiku un inkvizīcijas priesterus.

Ļaudis bez stabilas ticības ir diezgan nevarīgi un nožēlojami. Tādiem cilvēkiem pat varētu piedāvāt kaut ko...kam viņi varētu ticēt. Bet, kad citiem cilvēkiem ir sava reliģiskā pārliecība, cieņu to.

Ceļā uz laimi, var rasties nenovēršami konflikti, ja cilvēks nespēj pieņemt un cienīt citu reliģisko pārliecību.