Rekviēms pirtij ...

pirts – mans dzīvestils, mūža narkotika mana, te daži paseni pirts prātojumi :

nesen tiku dzirdējis par ievziedu slotām, kuras, diemžēl, nesanāca izmēģināt... tagad ceriņu laiks, varbūt - ceriņu slota ?
uz lāvas,
laiku īsinot,
var tajā laimi meklēt,
ka tā tepat blakus - nezinot ...

un vēl, tas gan bija citugad,
uzsēju pirtslotu rudenī, nu - mazliet krāsaina tā, večiem, to ieraugot, varens zviedziens,
bet tas nekas,
mana slota bija - visskaistākā.........

neaiziešu uz baznīcu,
paiešu garām krogam,
atteikšos no sievietes,
bet no pirts - nekad ...

Viss, pirtij atkal atslēga priekšā,

Teikšu lielu ”PALDIES “ visiem tiem,

kuri to veicināja …