varbūt pamācoši, bet kas to lai zina

kad man dzima kinders, man nebija darba. man, taisnību sakot, vispār nebija nekā, izņemot... nē. man vispar nebija nekā. man neveicās. vienīgais cilvēks uz šīs planētas, kas man tobrīd nāca palīgā, bija lapsācijs albīns. nevis ar tukšiem vārdiem un tarkšķi, bet ar darbiem.

citi to nezina, bet man bija viens no punktiem, kad es kritu. tikai viens cilvēks man pasniedza roku.

vot i domā.

par mākslām runājot...

say something

citi ieraksti fargo d-grāmatā (~877)

Komentāri

Cerinju_Peeteris: Visu cieņu Tev. [Iet pret lumpeņu vēju nav viegli.]

2021-10-05 16:15

fargo: cieņu ir pelnījusi viņa, nevis es. cik tas viss ir dīvaini dzīvē. kam pienākas....

2021-10-05 16:42

Luusila: Kopš tā laika ir pagājuši gadi; cilvēki mainās. Tu vairs neesi tāds, un arī viņa vairs nav tāda.

2021-10-05 16:24

fargo: tas ir cits aspekts. es brīdināju. pietiekami dauzdi nedzird, kad viņus brīdina.

2021-10-05 16:43

knopiene: Tāds cilvēks, kurš pasniedz roku ir mazākumā. Tev palaimējās!

2021-10-05 16:28

fargo: man visu laiku veicas ar cilvekiem. bērna māte mani mīl, mani draugi. es tomer esmu smags cilvēks, kuru ir gruti mīlēt. kāpēc viņi mani mīl? varbūt es tomēr varu kaut ko dot? nereti, liekos sev kā nožēlojams truša gabals, bet paldies, ka viņi ir manā dzīvē.

2021-10-05 16:46

VienkarsiEs: Kam tas viss ir vajadzīgs????

2021-10-05 16:46

Pārējos 21 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.