Vakardienas nekrologa atminējums.

Labu vakariņu.. tālie, un tik.. tuvie aizspogulijas ` sapņu pasaules tautieši.

Vakardienas manis ievietotā nekrologa.. pareizā atbile ir...... ( ziņas no wikapedia ), bet.. būtībā apgaismības laikmeta, Garlība Merķeļa laikā dzīvojošais.

Dzimis 1775. gada 16. maijā Jelgavā ierēdņa Gotfrīda Bēlendorfa un viņa sievas Justīnas Juliānas, dzimušas Hartmanes, ģimenē.^[1] Pēc tēva un mātes nāves dzīvoja mācītāja Gotharda Kristapa Branta ģimenē Engures mācītājmuižā (1780—1793).

1824. gada vasarā Bēlendorfs pēc klejojumiem apmetās Mērsraga muižas rentnieka Rēdliha ģimenē, kur strādāja par mājskolotāju. Latviešu Avīzes nopublicēja viņa dzeju. 1825. gada 10. aprīlī nošāvās Mērsraga muižas dārzā, apglabāts Mērsraga kapos, kapa vieta līdz mūsdienām nav saglabājusies.^[2]

"[..] viņš bij labu vecāku bērns, viņa tēvs bij krievu komisārs Jelgavā; jaunumā viņš labi mācījās, it īpaši viņš zināja daudz svešas valodas, bet viņš tapa slinks pie sava prāta, un visur bīdamies, ka cilvēki viņam savu brīvestību [var] atņemt, viņš vairāk kā 20 gadus apkārt staigāja, daudzreizēm visu Kurzemi un pāris reizes arī Vidzemi kājām izstaigājis. Godīgs lasītājs kas zina pats to būs redzējis ar kuļu ar grāmatām pa ceļu staigājam. (..) Lai nu kapā atron to mieru, ko viņš virs zemes gan visur meklēja, bet ne kur neatrada." (Nekrologs, publicēts laikrakstā "Latviešu Avīzes", 1825. gada 21. maijā)