Šokolāde

Sākumā jau domāju, ka svari nepareiz rāda. Nē, nu riepa jau bija maza. Sāku tīt filmu atpakaļ ar ko viss sākās. Ārsts izrakstīja zāles, kurām blakusparādība ir palielināta apetīte. Tā arī bija, dzīvoju ar domu, ko vēl apēst. No zālēm tiku vaļā, bet tad jau tuvojās Ziemassvētki. Sacepu daudz, ļoti daudz piparkūku. Sāku ēst pirms Ziemassvētkiem, beidzu ēst pēc Jaunā gada. Vēl visā tajā laikā ar dažādu pildījumu paštaisīti pelmeņi, cepti pīrādziņi un dažādi kēksiņi. Protams, nav jābrīnās, ka vasaras drēbes neder. Bija divi varianti: 1) nopirkt jaunu apģērbu; 2) nomest visu lieko (nav ko staipīt apkārt). Sapratu, ka pirmais variants ir slazds sev. Pietiks vienu reizi kaut ko nopirkt, un nebūs nekādas tievēšanas. Tādēļ izvēlējos otro variantu. Uz to arī pamudināja apkārtējie. Bez maz vai katrs pazīstamais, uzskatīja par pienākumu pateikt, ka esmu palikusi apaļīgāka. Bija arī mierinājuma vārdi "ar to pierod", "jāsamierinās" utt. Es sevi nevarēju pieņemt. Atgriezos pie vecajiem ēšanas paradumiem. Aizliedzu sev kaut ko garšīgu. Vienu reizi tikai norāvos, nopirku vafeles. Sāku dzert tēju bez cukura. Dažādi sportoju. Sākumā jau likās, ka nevaru vairs vēderpresi uztaisīt. Bet mērķis izrādījās stiprāks par nevarēšanu. Ar sevis nolamāšanu un trešo mēģinājumu, sanāca. Tagad, kad vairāk kā puse liekā dabūts nost. Lasu PA, cik Laimas konfektes negaršīgas. Bļāviens! Savas apņemšanās sākumā stāvot veikalā pie kases, groziņā iesviedu Laimas šokolādi. Noliku virtuvē uz galda ar domu, kad būšu sasniegusi savu iepriekšējo svaru, tad apēdīšu. Tādu kā sev finiša balvu. Laikam tomēr, tā būs visgaršīgākā šokolāde manā mūžā. Ceru pēc mēneša, pusotra tā vairs nestāvēs virtuvē uz galda.

youtube.com/watch?v=L6l6xBVH6j0