uzlabot

SpoguliitisTM: Roku varu pasniegt. Ja tas paliidzees. Kocinjus varu arii atdot atpakalj.

Bruuklene: Ļoti spilgti esi aprakstījis mūsu ikdienas skarbo realitāti.... cilvēkos tik daudz ļaunuma sakrājies, ka vienīgais risinājums šķiet ir- apliet ar saviem mēsliem visus citus.

CoCoSan: A nē, kkur kkad lasīju, ka palīdzība īstenībā ir noziegums. Ar palīdzību tu cilvēkam nolaupi savu personīgo pieredzi un mudini viņu turpināt dzīvot atslābinātā stāvoklī -aļa, ganjau citi izpalīdzēs.

CoCoSan: Tu nevienā brīdī nevari zināt cel vai gremdē. Jo motīvs atrodās vienīgi bezpalīdzīgā galvā.

Bija stāsts tāds. Reiz dzīvoja òmīte. Un pie viņas šad tad ciemos brauca mazdēliņš. Citastarpā reizi pa reizei mazdēliņš òmei sūdzējās, ka vecāki viņam nemaz nemaz nedod saldumus. Un ikreiz òmītes sirds aplējās asinīm dzirdot šo skumjo stāstu. Lai iepriecinātu mazdēliņu, òme ņēma un uzcepa daudz un dažadus pīrādziņus. Un cēla mazdēliņam galdā, vēlot viņam labu. Mazdēliņš apraudājās no prieks un laimes, jo beidzot bija ticis pie kārumiem. Vakarā bērns nomira. Viņam bija cukura diabēts. Òme par to nezināja. Kurš šajā stāstā bija ļaunais un kurš labais? Kurš bija īstais palīdzētājs bērna bēdās?