Ieraudzīju uzrakstu “Ārstēju neārstējamos"

Vēl pirms diviem mēnešiem mana dzīve bija kā labi noregulēts un teicamā stāvoklī uzturēts, un ļoti dārgs Šveices Pulkstenis.

Precīzi noteiktos laikos rīta celšanās, duša, brokastu kafija un braukšana uz darbu. Manā dzīvē kā pulkstenī, visi zobratiņi sajūgti noteiktā kārtībā – “tik-tak, tik-tak...”

Tas bija darbs kā jau visi darbi. Ne labs un ne slikts. Un arī darbā “tik-tak, tik-tak...”

Un tad pie mums atsūtīja praktikanti. Viņa bija nedaudz jaunāka par mani. Un tad viņa sāka izrādīt interesi par manu personību. Uzzinājusi ka es dzīvoju viens, viņa, katru nedēļas nogali, sāka mani uzaicināt uz dažādiem pasākumiem. Tad viņa vēlētos ar mani kopā aiziet uz kaut kādu tur izstādi, tad ar velosipēdiem braukt sēnes lasīt, tad kopā iet pie draudzenes svinēt dzimšanas dienu.

Nu nav man ne intereses na laika kaut kur iet, doties, braukt vai kā citādi jaukt manu ritmisko dienas režīmu.

Un tad, saņēmusi kārtējo manu atteikumu, viņa pavaicāja: ”Vai Tu esi slims? ”.

Pēc vairāku dienu smagām pārdomām un izbaiļu brīžiem beidzot devos pie sava ģimenes ārsta.

Biju pārāk nobijies lai atcerētos to kas notika ārsta kabinetā, bet izgājis no tā rokās turēju recepti ar izrakstīto zāļu nosaukumu – placebo vulgaris.

Pēc vairāku dienu šo zāļu lietošanas es beidzot savai kolēģei izstāstīju par to ka biju aizgājis pie ārsta un tagad lietoju zāles.

Viņa paskatījās uz mani ar žēluma pilnām acīm un klusi pie sevis noteica: ”Tu tiešām esi slims un neārstējams.”

Vēl pēc dažām nedēļām kas bija piepildītas ar līdzīga satura dialogiem un desmit izmisīgiem mana ārsta apmeklējumiem, arī mans ārsts beidzot man atklāja patiesību. Viņš klusi noteica: “Šis cilvēks tiešām ir galīgi slims un neārstējams.”

Ir pagājis mēnesis. Esmu pieradis pie domas ka esmu neāstējami slims.

Bailēs par savas dzīves galu sāku neievērot stingro dienas režīmu un pat pastaigāties pa mans dzimtās pilsētiņas ielām.

Gāju pa ielām kurās nekad vēl savā četrdesmit piecu gadu ilgajā mūžā nebiju bijis.

Pēkšņi attapos uz ieliņas kurā bija vairākas aptiekas un daži citi medicīnas pakalpojumu sniedzēji.

Un tad ieraudzīju uzrakstu “Ārstēju neārstējamos”.

Baiļu bet cerību apņemts devos iekšā.

Turpinājums būs .....