Jaņķelim apnika kārnais Mīļumiņš.Vajadzēja atkal ar kaut ko asinis paspridzināt. Iepazīš.saitā ieraudzīja Viņu. Atkal Viņu, par kkuru bija sapņojis un sajūsminājies pirms Muļķes. Stulbenei neko nestāstīja. Beidzot Drāžot Liekulīgo Žurku uz auto pakaļējā sēdekļa Jaņķels iedomājās Viņu. Viņas skaisto kaklu un garos vijīgos matus. Liekulīgā Žurka lēkāja Jaņķelim pa klēpi, kamēr Jaņķels prātā tamborēja kā piecirst Viņai. Pateiks, ka Viņa ir Īsta Dāma. Visīstākā no visām šī pornā saita Dāmām. Tad Viņa atmaigs un uzsmaidīs un uzaicinās Jaņķeli tikties. Tas nekas, ka vecāka. Jaņķels parādīs kur vēži ziemo. Viņš padarīs Viņu submisīvu. šitā blondā galviņa arī ir pelnījusi tāpat kā pārējās Muļķes..

Savācis pieslaucītās papīra salvetes, Jaņķels uzrakstīja neprecētejai Divkosei, ka rīt darbā nebūs, esot norāvis caureju. Tā viņam parasti uzmetās, kad dikti satraucās pirms pirmā randiņa. Lai Jurka apar tos rajona ha. Bet tad viņš atcerējās paMuļķi, sasmējās un apslaucījās pietaisītās biksēs. Rīt viņam liela diena - satiks Viņu un nav ko te dirst biksēs. Mērķis tuvojas …

Bet Viņa.. Viņa uz Jaņķeli tik paskatījās kā uz Draugu. Pasmaidīja un nodomāja, kaukāds jefiņš..