Piķis un Zēvele

Pulkstenis bija apmēram 5 no rīta, bet jūlijā jau silts jebkurā laikā.

Vecais hipijs Īzaks Furcentāls, saukts Zēvele, lēni čāpoja no kaut kurienes uz māju pusi. Pa ceļam ieraudzījis sava drauga māju, nosēdās uz tās sliekšņa. Izvilka no kabatas blūmīzeri un sāka spēlēt.

Māja bija koka, divstāvu, tur bija apmēram 6 dzīvokļi.

Pēc kāda laiciņa pa otrā stāva logu izsprāga blonda, izspūrusi, nikna galva:

„Vai tu lasīsies projām, vecais žīdu pļēgur! Darīt nav ko?! “

„Es spēlēju ar Piķi uz lielajām skatuvēm jau tad, kad tu, puķīt, vēl biksēs čurāji“, plati smaidīdams noķērca Zēvele un atsāka spēli.

„Lasies projām, es teicu! “ niknā blondīne vēlreiz spalgi iekliedzās.

„Make love, not war“, rādītājpirkstu pacēlis, atteica Īzaks un ķērkstošā balsī uzrāva meldiņu: „Kumbaya, my friend, Kumbayaaaaa“….

„Es tūlīt izsaukšu policiju, dzirdi?! “ sirdīgā gaišmate nerimās.

„Policija negrib par Furcentāla kungu neko vairs dzirdēt, ātrie un ugunsdzēsēji arī ne“, atteica vecais ebrejs, turpinādams spēlēt. „Pasauc labāk Piķi. Blūzs ir tad, kad ļoti labam cilvēkam ir draņķīgi ap sirdi.“

„Nevajag tik daudz dzert, tad nebūs draņķīgi ap sirdi! “ kareivīgā kundze uzstāja. „Arvīds jau divus gadus ir skaidrā! “

Īzaks sāka sprauslādams, puķēs degunu šņaukdams un klepodams neganti smieties: „Arvīds - skaidrā! Skaidrīt, tā bija gada labākā anekdote! Paldies! “

Kaut cik nomierinājies, viņš atsāka blūmīzera spēli.

Pēc maza laiciņa logā parādījās otra galva – pinkainiem, gariem, sirmiem matiem un garu, sirmu bārdu.

„Piķi! Ejam! “ Īzaks priecīgs izsaucās.

Piķis pamāja ar kalsno roku un uzsmaidīja.

Skaidrītes atsaukti, pa tam laikam bija atbraukuši policisti un ātrie. Viņi ieradās gandrīz vienlaicīgi.

Policisti atteicās kungus līdzi ņemt – neviens noslepkavots nebija, neviens apzagts arī nebija. Nu, jā, naktsmiera traucēšana būtu bijusi, bet pulkstenis pa to laiku jau bija nositis 7 no rīta..

Ātrie arī atteicās – šie kungi, protams, bija trakomājas pastāvīgie klienti vai pacienti, bet – Furcentāla kungam nebija pagājušas 6 stundas kopš pēdējās vīna pudeles. Piedzērušos pacientus klīnika neapkalpoja..

Zēveles draugs Piķis nokāpa pa trepēm un nobučoja roku vienai jaunai policistei: „Jankundz, - absolūtais alkoholiķis, agronoms Arvīds Andersons Jūsu rīcībā! “

Policista jaunkundze izbijusies iesēdās dienesta mašīnā.

Visi dienesta pārstāvji noplātīja rokas un aizbrauca.

Skaidrīte arī noplātīja rokas. Jauna diena bija sākusies, tiesa, ar pa pusei negulētu rītu.. Viņa bija pa savu mūžu paspējusi neskaitāmas reizes nožēlot, ka apprecējusi par sevi 30 gadus vecāku hipiju, nevis sava vecuma biznesmeni, bet kādas tik muķības jaunībā netiek darītas..

Pinkainais, sirmais Piķis un plikpaurainais Zēvele ar papīru saspraudi auskara vietā slāja pretī sarkanajai rītausmai. Jaunībā viņi abi bija izskatījušies kā divi Džoni Lenoni. Tagad – nu ne gluži, bet kas par to..

Kumbaya, my Lord…. :D