Laimīga ģimene...Būtu muļķīgi uzskatīt, ka laimīgās ģimenēs cilvēki nestrīdas, jo ideālu cilvēku nav un ideālu ģimeni atrast ir teju vai neiespējami. Bez mazajiem kašķiem neiztikt, taču laimīgās ģimenēs cilvēki atrod pareizo pieeju to likvidēšanā un kā arī konfliktus uztver kā viedokļu apmaiņas. Protams, par laimīgu ģimeni nekļūst dienas laikā – tas ir process ar vairākiem etapiem un nebūt ne viegliem. Pārdomām, neliels stāstiņš no i-neta dzīlēm… Reiz kādā mazā pilsētiņā viens otram kaimiņos dzīvoja divas ģimenes. Viena ģimene caurām dienām strīdējās, apvainoja viens otru visās nelaimēs, bet otra ģimene dzīvoja ļoti draudzīgi un saticīgi. Kaimiņiene, kas mūžīgi ķildojās ar savu vīru, ļoti apskauda kaimiņieni, kas nekad nestrīdējās ar savu vīru un dzīvoja ļoti saticīgi un laimīgi. Kādu dienu ķildīgā sieva teica vīram: -Aizej pie kaimiņiem un paskaties, kā viņiem sanāk tik saticīgi dzīvot. Vīrs aiziet pie kaimiņiem, klusām ielavas mājā, paslēpjas kaktiņā un vēro kaimiņus. Kaimiņa sieva nodarbojas ar mājas uzkopšanu un dzied jautru dziesmiņu. Slauka putekļus no dārgas ķīniešu vāzes. Pēkšņi sāk zvanīt telefons, sieviete steidzas pie telefona un steigā noliek dārgo vāzi uz pašas galda malas. Te pēkšņi vīram kaut ko ievajagas istabā un viņš steigā nepamana vāzi, aizķer to, vāzē nokrīt un saplīst. „Kas tagad būs?”, - domā kaimiņš. Istabā ienāk sieva, ierauga sasisto vāzi, nopūšas un saka vīram: -Piedod, dārgais. Tā ir mana vaina. Es steigā atstāju vāzi uz pašas galda malas. -Ko tu, mīļā? Tā ir mana vaina. Tā steidzos, ka nepamanīju vāzi. Bet lai nu paliek, tik vien tās nelaimes, kā sasista vāze. Kaimiņam, kurš sēdēja kaktiņa, sāpīgi sažņaudzās sirds to visu dzirdot. Atnāca majās satraucies. Sieva jautā: -Nu, kur Tu biji tik ilgi? Vai izdevās kaut ko noskaidrot? - Jā! -Nu, un kā viņiem tur iet? -Pie viņiem visi vienmēr ir vainīgi. - Toties pie mums visiem vienmēr ir taisnība. |
