Konspekti no kuģa žurnāla. Part Four2021. gada 16. maijs. Kuteris jau stāv Ventspils ostā. Iepriekšējās brīvdienās jūrā negājām, jo pūta stiprs vējš. Bet nu šobrīd vējš ir nomierinājies, toties jūrā pamatīga migla - redzamība tikai ap 50 metriem ! Ja kuteris nebūtu apgādāts ar AIS, šādā laikā neriskētu doties nirt, citādi var atkārtoties tā, kā mums sanāca 2014. gadā - miglā gandrīz mums viens kuģis pārbrauca pāri, kamēr mēs ar Alekseju bijām laivā, bet Sergejs karājās dekompresijā un nemaz nenojauta, ka tūlīt viņš var pārvērsties karbonādei līdzīgā apdauzītā gaļas gabalā :D Kā tas notika, var aplūkot šeit Ierodos Ventspilī ap 8:00, aizvelku piekabi ar kuteri līdz slipam Gāliņciemā, nolaižu ūdenī un dodos pa Ventu uz jahtklubu. Pa to laiku jau ieradušies Martins un Renārs. Par cik visi vēl nejūtamies "atkopušies" pēc ziemas miega, nolemjam, ka uz "BREMEN" šoreiz nedosimies - tur dziļums ap 42-45 metriem, šodien mums vajadzētu ko vieglāku. Nolemjam doties uz "Carl Cords", kurš atrodas ap 10 jūdzēm uz dienvidrietumiem no Ventspils. Ap 10:30 dodamies laukā no ostas. Migla tāda, ka molu galus neredz. AIS it kā uzrāda, ka ceļā neviena nav, tomēr tas nav pilnībā droši, jo nav izslēgts, ka varam saskrieties ar ko mazāku, kas nav aprīkots ar automātiskās identifikācijas sistēmu. Katram gadījumam sazinos pa rāciju ar Ventspils ostas dispečeriem : "Lima-Romeo-nulle-trīs-nulle-asoņi - ejam laukā no ostas, redzamība 50 metri, vai farvaters tukšs ?" Ostas dispečeri atbild, ka pēc AIS spriežot viss tīrs (bet to jau mēs arī redzam), bet radars viņiem uzrādot kaut ko nelielu un nezināmu, kas nākot iekšā ostā. Viņi rekomendē mums turēties tuvāk Ziemeļu molam un būt maksimāli uzmanīgiem. Izejam laukā pa vārtiem. Molu gali miglā knapi redzami. Tagad dilemma - iet "pa mierīgo", ar ātrumu 6-7 mezgli (tādā gadījumā līdz objektam nonāksim ne ātrāk, kā pēc pusotras stundas) vai arī riskēt un iet uz glisāžu, ar ātrumu 20-25 mezgli un nokļūt galā pa 30 minūtēm ? Pieņemu lēmumu - riskēt un iet uz glisāžas, bet katram gadījumam aizsūtu Martinu un Renāru laivas priekšgalā lai uzmanīgi vēro miglu. Un labi ka tā - tiklīdz esmu ieskrējies, atskan bļāviens - "Kuģis priekšā ! ". Nometu ātrumu. Miglā kuģa kontūras grūti nojaušamas, nevar saprast - kas tas tāds un kurp dodas ? Pēc brīža satuvojamies līdz 30-40 metriem un saprotu, ka esmu gandrīz uzskrējis robežsargu kuterim, kurš "slēpjas" miglā, ar izslēgtu AIS ! Protams, viņiem likumi nav rakstīti, un uz drošību nospļauties ! Vēlāk Krasta apsardzē man ieteica rakstīt par viņiem "kļauzu", bet nu tāpat tas neko nedos - militāristi ir ""ārpus likuma" :( Tagad esam jau tālāk no iespējamajiem šķēršļiem un riskēju atkal iet uz pilnu gāzi. Pēc nepilnas pus stundas esam galā. Sonars uzrāda smuku "bildi" - klāt esam ! Izmetam boju. Martins un Renārs saģērbjas un pazūd dzelmē. Pagaidām viss pēc plāna. Ieskatos displejā - atkal pārsteigums - tur redzams tuvojošs kuģis ! Apskatu AIS - šoreiz tas ir Krasta apsardzes kuģis, kas jau pietuvojies pus jūdzes attālumā. Acīmredzot kādam sagribējies mūs pakontrolēt, vai viss notiek pēc likuma, tāpēc nav paslinkujuši iztērēt pāris tūkstošus degvielā lai atbrauktu paskatīties uz mums. Bet man dzelmē divi daiveri un svešu kuģu tuvošanās kategoriski nav pieļaujama, tāpēc izsaucu KA-14 un pieprasu pagaidām netuvoties. "Jā, ok, viss kārtībā, mums ir rīkojums jūs pārbaudīt, kad cilvēki būs izniruši, lūdzu izsauciet mūs, pagaidām netraucēsim ! " Pēc apmēram 40 minūtēm abi parādās virspusē, apmierināti, kā divi sanbernāri :) Vraks savā vietā, redzamība - fantastiska - ap 20 metriem ! "Iepriecinu", ka tūlīt būs "ciemiņi" :) Pa rāciju izsaucu KA-14 - lai nāk klāt. Virs jūras vēljoprojām migliņa, redzamība ap 100 metriem. Pēc brīža miglā parādās Krasta apsardzes kuģis un apstājas ap 50 metriem no mums. Tiek nolaista laiva un divi cilvēki tuvojas mums. Piedāvāju piesieties, bet viņi atsaka - viens cilvēks (maskā ! ) ielec pie mums, tikmēr RIB paliek dreifējot starp mums un KA-14. Komunikācija visnotaļ mierīga un patīkama. Viņiem no Rīgas MRCC atnākusi komanda - pārbaudīt mūs, nu i viņi pilda savu pienākumu. Tiek pārbaudītas manas tiesības, daivinga atļaujas un visi pārējie dokumenti. Martins savu atļauju aizmirsis krastā automašīnā. Vienojas, ka to uzrādīsim, kad atgriezīsimies ostā - arī viņi stāv tur pat jahtklubā, dažus metrus no mums. Tiek uzdoti standarta jautājumi - vai ievērojiet visus noteikumus, vai alkohols nav lietots. Kamēr es kratu galvu, Martins man aiz muguras pasniedz Renāram viskija pudeli - auksti taču, dzelmē bija +2 grādi ! :D 
Kārtība prasa sastādīt apskates protokolu, kamēr to darām, paiet teju stunda. Migla jau mazliet izklīdusi , tomēr ostā eju visu laiku skatoties displejā. Renārs tūdaļ dodas projām uz Rīgu, bet mēs ar Martinu paliekam uz otru dienu. Toties šurp jau brauc Agnese. Kamēr viņu gaidām, mēs ar Martinu dodamies uz netālo "Jūras Brīzi" paēst pusdienas. Pēc brīža ierodas arī Agnese. Šodien jūrā iet neplānojam, toties man ir pudele Bushmilla :) Brīdi vēlāk no Krāslavas ierodas arī Jevgēņijs - viņš plāno nakšņot "Pulkvedī" un nirt kopā ar mums rīt. Man pašam plāni nav īsti skaidri, viena versija bija nakšņot ostā uz kutera, bet beigās tomēr nolemju doties uz "Pulkvedi" - vismaz nakšņošu ar komfortu. "Jūras Brīzē" paliek vēsi (dēļ COVIDa galdiņi tikai pagalmā) un nolemjam doties turpināt vakaru "Pulkvedī". Jevgēņijs jau tur, Martins un Agnese dodas uz veikalu paņemt kaut ko "vakara turpinājumam". Es pa taisno turp iekārtoties. Pēc brīža ierodas arī Martins un Agnese ar uzkodām ... un pudeli tulamora :D Kā arī vairākām vīna un šampja pudelēm :D 
Rezultātā vakars ievelkas līdz 2:00 naktī :D Jevgēņijs noguris no garā ceļa, īpašu entuziasmu viskija iznīcināšanā neizrāda. Man jau organisms trenēts, bet kas būs ar Agnesi un Martinu rīt no rīta .... ? No rīta 8:00 mani pamodina Jevgēņijs. Martins un Agnese naktī devušies nakšņot kur nu kurais - Martins kādā viesnīcā, Agnese - pie draudzenes. Abi nav sazvanāmi. Es palieku "uzvilkts". Jevgēņijam vēl pēc niršanas jādodas uz Krāslavu, tas ir ap 7 stundām ceļā, tāpēc viņš nav ieinteresēts kavēties. Mēs divi aizbraucam uz ostu. Mārtiņš un Agnese vēl neceļ telefonus. Sākam nervozēt, beidzot ap 10:00 atsaucās Agnese. Viņa nojaušot, kur ir Martins, dosies viņu modināt. Ap 11:00 beidzot abi ierodas jahtklubā. Agnese staro kā saulīte, bet par Martinu to gan nevarētu teikt :D Nostrostēju viņu un nolasu lekciju par alkoholisma kaitīgumu :D Agnese pati gan nirt neplāno, toties kā parasti ir kāra uz stūrēšanu :) Nu ok - tādu cilvēku mums pietrūkst, tāpēc iespēju robežās viņu apmācu kutera vadīšanā. CSDD izdotās "rozā tiesības" viņai jau ir, bet no tādām jēgas uz jūras - nekādas. Nosēdinu viņu pie stūres un pats cenšos iejaukties procesā pēc iespējas mazāk - lai pati sajūt atbildību. Ceļš atkal ved uz "Carl Cords". Šodien miglas nav, skaists, saulains rīts. Viļņi ap 0, 4 metriem, Agnese laivu palaiž "rikšiem" :D Krata ... es pats aizmugurē pārģērbjos, turoties pie visa iespējamā :D 
Pirmie nirst Martins un Jevgēņijs. Jevgēņijam rebrīzers, tāpēc viņš zem ūdens būs daudz ilgāk. Martins parādās pēc kādām 40-45 minūtēm, Jevgēņijs vēl ūdenī. Palīdzu Martinam izrāpties laukā un sāku gatavoties pats. Saģērbjos, uzvelku aprīkojumu. Dziļums ap 32 metriem, tomēr nirstu ar "twinsetu" - diviem baloniem uz muguras. Ar vienu balonu - tas vairs nav nopietni, tas lai paliek Slokas karjeram :) Kad viss gatavs, dodos dzelmē. Lejā satieku Jevgēņiju, kurš sagaida mani. Kopā izmetam apli pa vraku, Jevgēņijs ar savu kameru mēģina mani uzfilmēt (vēlāk secināsim, ka nekas labs tur nav sanācis), pēc tam viņš dodas virspusē, es vēl papeldu apkārt. Diemžēl manas video tehnikas šoreiz nav līdzi. Nāksies tāpat baudīt ... Renārs un Martins nav melojuši - redzamība tiešām pārsteidzoša ! Uz šo vraku jau sen nebiju niris, kādus 10 gadus. Jau viss bija aizmirsies, turklāt pašķirstot senos video, atceros, ka toreiz tur bija izcili tumšs un redzamība ap 3-5 metriem. Tāpēc arī nemaz neatceros kas un kā. Šoreiz vraks visā savā krāšņumā. Pakaļgals vispār praktiski vesels, stāv uz taisna ķīļa. Nonirstu lejā līdz pat milzīgajai dzenskrūvei. Temperatūra lejā ap 6 grādiem, laikam tāpēc arī tik laba redzamība. Kaut arī dziļums neliels, tomēr tā aizraujos, ka sakrāju pienācīgu dekompresiju. Par cik skābekļa balona nav līdzi, nāksies visu nokarāties "pa godīgo" - bet tas sanāk ap 18 minūtēm. Kad iznirstu virspusē, man palīdz izrāpties laukā. Pārģērbjos (cik superīgi , ka tagad kuterim ir slēgta kabīne ! ) un dodamies atpakaļ uz Ventspili. Jevgēņijs dodas mājup, bet mums pievienojies Jānis, kurš ar grūtībām izrācvies no saviem svētdienas pienākumiem. Viņš gan it kā sataisījies nirt uz "BREMEN", bet mēs viņu pierunājam, ka šodiem jānirst uz "Carl Cords". Viņš ilgi nepretojas, it sevišķi pēc mūsu stāstītā par kolosālo redzamīdu. Da i viņš uz "Carl Cords" nav niris vispār. Viņš kā parasti nirst "sidemount" konfigurācijā - pa vienam balonam katrā padusē. Agnese vēljoprojām izbauda stūrēšanas priekus. Parādu kā apieties ar čartplotteri un sameklēt koordinātes, bet pats baudu jūru. Mūzika uz visskaļāko, "bērītis" atkal iet "rikšiem" :D Bet pēcpusdienā vējš tomēr sacēlies un viļņi palikuši stāvāki. Tik stāvi, ka lēkājot pa viļņiem eļļošanas sistēmā atkal ieraujam gaisa burbuli un kompjūters sāk pīkstēt. Līdz objektam palikusi apmēram jūdze, bet mums nākas samazināt ātrumu līdz 6 mezgliem. Lejā aiziet Martins un Jānis, mēs ar Agnesi paliekam laivā viņus gaidīt. Kamēr viņi nirst, vējš paliek arvien stiprāks. Pēc noteiktā laika abi daiveri parādās virspusē. Jānim ir grūtības izrāpties laivā, tomēr niršana šādos viļņos prasa fizisko sagatavotīvu un pieredzi, bet viņa "kontā" - pamatā Floridas alas. Tur tomēr fiziski ir daudz vieglāk, kā Baltijā. Kad pienācis laiks doties atpakaļ uz ostu, jūra jau pavisam "dusmīga". Piedāvāju komandai divas opcijas - mierīgi, bet iesim ap divām stundām, vai arī ātri, toties nežēlīgi :D Par cik dažiem ir arī jūrasslimība, izvēlamies otro variantu. Tagad pie stūres jāstājas man. Viļņi jau sacēlušies līdz 0, 8 - 1, 0 metriem. Krata pamatīgi. Jānis ar galvu pamatīgi atsitās pret koju, bet no Agneses šorīt atvestajām brokastīm, mazsālīto gurķu bundža izšķīst pret pakaļējās lūkas stiklu. Stikls izrādās stiprāks :D Piedevām vēl eļļošanas sistēmā atkal gaiss un man nākas nomest apgriezienus. Bet nu labi arī ir, jo tādu kratīšanu ne visi var izturēt. Rezultātā Ventspils ostā lēnītiņām iepeldam ar 3 mezglu ātrumu. 
Jānim rezultātā pamatīgs puns, bet laiva pilna ar mazsālītiem gurķīšiem. Šodien ir svētdienas vakars un mums visiem vajadzētu nokļūt mājās. Sadalām pienākumus un transporta līdzekļus. Es ar laivu uz Gāliņciemu, Martins ar busu un laivas piekabi, Agnese ar Martina džipu. Pēc brīža satiekamies pie slipa. Laiva izskatās mazliet "paplosīta", tāpēc nolemju to vilkt uz Rīgu pielāpīt, nevis atstāt Ventspilī. Visi esam pamatīgi piekusuši, bet vēl jāizvelk laiva no ūdens. Pilnai laimei velkot laukā no ūdens, pārrauju piekabes elektrības kabeli. Bet nu par cik tā nav pirmā reize, tad man ir "Plāns Bē" - ieslēdzu laivai speciāli uzmontētās avārijas gaismas, kas barojas no laivas akumulatora. Pa to laiku jau sāk krēslot. Beidzot laiva ir krastā, masts nolaists, viss aprīkojums (kopā ar mazsālītajiem gurķīšiem) tiek samests laivā un es dodos uz Rīgu. Martins ar Agnesi vēl dodas pēc Agneses auto. Tumsa uznāk kad esmu nobraucis kādus 50 km no Ventspils. Par laimi šoseja diezgan patukša, tāpēc manas "avārijas gaismas" izrādās pietiekamas. Ap Pūri mani apdzen Agnese. Kad vaicāju, kā mans "sastāvs" izskatās no citu šoferu leņķa - atbilde ir - "Izskatās, ka pa ceļu brauc kaut kāds milzīgs kombains, tikai nav saprotams, kāpēc ar ātrumu 90 km/h" :D Mājās esmu ap 1:30 naktī ... Finita la Commedia :) Līdz nākamajām brīvdienām ! Rīt lasīšu laukā mazsālītos gurķīšus :D P.S. Re, lapsaacij - tas tev nav "es un Raitis" 2500 sējumos :D |
