...gribēju rakstīt, bet pārdomāju: nerakstīšu! (atmet ar roku)

Šodien, kā pie svētdienas, var atļauties darīt neko. Palasījos Ohujiņa jaunākajās ziņās, bet ir slinkums melno palagu izkārt. Slinkuma vadīta, esmu nolēmusi šodien būt neierasti jauka..., pārmaiņas pēc un arī Kņopienei par prieku: nerakstīšu!

Jaunākās ziņas vēsta, ka Kņopienei beidzot ir iesvērusies piknikošana pieneņu pļavā, ne tikai vārtīšanās un vingrošana viņas grupņika platajā gultā, ...gribēju uzrakstīt, ka dikti priecājos par viņas iesvērienu - TĀDS NOTIKUMS ir tā vērts, lai par to izziņotu publiski visas DG draudzes priekšā: "Woww! "

Gribēju Kņopienei arī apjautāties: kā ar tiem viņas, vairāk kā nedēļu atpakaļ, *naktī ceptajiem pīrāgiem*- kā no krāsniņas izrautajiem, tā *veiksmīgās dienas, tirgū veiksmīgi nopirktajā groziņā* ieliktajiem, ...ilglolotā piknika gaidās? Vairāk kā nedēļu atpakaļ cepti un groziņā iepakoti, ...ta beidzot līdz pieneņu pļavas piknikošanas iesvērienam izturēti, tie nebija pārkaltuši? Viņas mīļotais sapņu vīrietis, kurš *kā visi vīrieši, arī esot vēl tikai mazs bērns* (nez` cik tam viņas bērnam 65/7o/75?), pīrāgam galu atkodis, protēzes mutē nav pārlauzis?

Gribēju arī jautāt: ar ko Kņopiene naktī ceptos pīrāgus pildīja? Ar maltu gaļu, žāvētu speķi, vai šķovētiem kāpostiem? Ar tik pasen ceptiem pīrāgiem, piknikā cienāts, mīļotais sapņu vīrietis nedabūja vēdergraizes un vieglas kājas, nervozi skraidelēdams pieneņu pļavā ar līdz ceļiem nolaistām ūziņām, aktīvi meklējot kuplākas un garākas zāles čemuru ar ko noslaucīt dupsi?

Kņopienei kārtējo reizi taisnība: "visi vīrieši ir kā mazi bērni"(c).

Loģiski, ja vairāk kā nedēļu atpakaļ ceptus pīrāgus vīrietis ēdīs, tad tas nav nekāds brīnums, kā zīdainim viņam attapties pamperos un bez zobiem mutē, ...neatkarīgi no tā cik jauns/vecs gados vīrietis būdams!

Gribēju šito uzrakstīt, bet slinkuma vadīta un drošības labad, pārdomāju:

labāk nerakstīšu,

lai Piepim netiek pārmests *sarkasms pret virtuāli gados vecāko kundzīšu publiskajām atklāsmēm*!