Vizītes vietā pie psihologa.

Tā kā tuvojas vecums, jo vairāk atgriežas bērnības atmiņas.Tad nu jāizstāsta kā es uzzināju par to pašu, un jau tad sapratu vīriešu mainīgo dabu.

Biju otrajā vai trešajā klasē.Ne tik maza, lai ietu mammai pie rociņas un ne tik liela, lai laistu vienu.Uzticēja mani pieskatīt māsicai, kura bija piecus gadus vecāka.Es jau biju septītajās debesīs, jo ar vecākām meitenēm vienmēr bija interesantāk..........Turpinu par svarīgāko manā stāstā, citādi vēl aizmirsīšu.

Devāmies ciemos pie māsīcas draudzenes, jo meitenēm jau ir par ko parunāt.Un tad tika apspriesta viena no galvenajām tēmām, kas mani vajās visu atlikušo dzīvi, teikšu arī patīkamā veidā.Lietā tika liktas medicīnas grāmatas, kur attainoti abi dzimumi no iekšienes.Klausījos muti vaļā turēdama, un tikai sapratu, ka tas vīriešu krāniņs jāievieto sievietes caurumiņā, un tad radīsies bērni.Pārējā runa man bija tumša bilde........

Nu tāds jaunums, kā jau nākamajai sievietei, dikti jau nu gribējās kādam pastāstīt.Nu pirmā kam jutu, ka var uzticēties bija mana dejošanas pulciņa paziņa.Par nožēlu, arī nākošā sieviete, un tādēļ to drīz uzzināja visi.

Visi bija tuvu šokam.Bet viss vairāk puišeļi, nezinot ka paejot tikai īsam dzīves mirklim, tas būs virzītājspēks gan labām lietām, gan ari sliktām.Un ka reizēm to tārpiņu biksēs pielūgs vairāk par visām dzīves vērtībām.Tā ka, pie visa vainīgas sievietes, jau no mazotnes.