samezglotais dtektīvstāsts

Nezinu, kā lai īsti iesāk šo stāstu.Neesmu ne liecinieks, ne iesaistītais.Vienkārši tajā maršrutā vedu pastaigāties suni.Protams, satieku sev līdzīgos.Parunāju par spalvu, barību un nevēlēšanos vest ārā.Jo visi dzīvnieki ir mīļi, kamēr tos glaudi guļot blakus dīvānā..

Pirms nepilna gada Bauskā noskrēja no ceļa fūre.Pie, pareizāk sakot, aiz gājēju pārejas.Uzreiz aiz.Ar visām barjerām.Pagājis jau ti ilgs laiks, barjeras atjaunotas, bet pēdas...nu kas tās aizlīdzinās.

Tante Vera devās mājās pēc labi sakoptās teritorijas.Kā parasti.Pacilātā garastāvoklī par labi padarīto un līdz ar to nopelnīto.

Fūrists neiefiltrēja mirgojošo pārejas uguni.Laikam tādēļ, ka pēdējais vidveikals tikko pabraukts garām..

Tanes Veras atspīdošā šaufele un arī veste atgrieza realitātē fūristu un grāvī pašu fūri.Bet tante Vera bija tā aiņemta ar gājēju sabrauktuves šķērsošanu un nesamo maisu, nelidojošo slotu...

Pēc neilga laika sāka notikt negadījumi.Mira vīrieši vēl it kā tā kā normļos gados.Ap sešdesmit..Visi ar laimīgām sejām.Bez slepkavības pazīmēm.

Policija joprojām nespēj sasaistīt ķīniešu viagras un anālo vibratoru atrašanos fūres kravā ar Tantes Veras kādreiz sen ne tā notikušajiem sakariem pieskārienu dzīvē.