Bēdz reliģija!

Bēdz reliģijas gars!

Klau cilvēk mosties sakarībai,

Sāc stāties pretī atkarībai!

Kur tava manta , kur tavs tērps?

Kam tev cilvēk salauzts šķēps?

Ak celies jel un modini tu sirdi,

Met nastu prom – vai tu maz dzirdi?

Tu dzīvo dzīvi reliģijas ostā,

Tavs ceļa mērķis citā ceļa joslā,

Ar prātu mēģini tu visu saprast,

Bet esi pamanījies jau ar visu aprast.

Jel celies nost met reliģijas skavas,

Tās liedz tev turēties pie dzīves savas,

Tās aizrauj tevi citā laika joslā,

Tās prātu sajauc - iedzen tevi postā.

Tu miglā esi ietinis pats sevi,

Un reliģija sevī iemūžina tevi.

Bet mosties cilvēk , laiks ir ļauns,

Tas negaida – tu jūties jauns!

Met nost šīs reliģijas drēbes,

Tās smird , tās pilda visas tavas vēlmes.

Mosties draugs , lai sirdī aust tev prieks,

Tu neesi kam citam liegts!

Tērp jaunas drānas kaltas bruņās,

Tās austas patiesības skujās,

Tām paredzēts ir cīņā uzvarēt,

To nespēs reliģija nosmacēt!

Nāc cilvēk – atver savu sirdi,

Tu sāksi lietot citu dzirdi,

Tev atvērsies jauns apvārsnis,

Tas būs tev dzīves saskārsnis,

Tas apskaus tevi taisnībā,

Tu sāksi dzīvot sātībā,

Ar MĪLESTĪBU roku rokā ,

Tu sāksi justies dzīves kopā,

No kuras skata sāksi baudīt,

Pār savu dzīvi sāksi valdīt,

Kā Svēts un Varens Pavadonis,

Tev blakus stāvēs Jēzus Kronis,

Kas Golgātā tev tika ziedots,

Un viss tavs grēks ir tagad piedots.

Ņem cilvēk lieto savu dzīvi,

Bez reliģijas gara jūties brīvi!

To runā Dievs uz tavu sirdi,

Atver to – sāc dzīvot atjaunotu dzīvi!