Bulciņa...

Kāds laulāts pāris dzīvoja kopā jau 30 gadus. Kopīgās dzīves 30-gadadienā, sieva, kā parasti izcepa bulciņas – viņa cepa tās katru rītu, tā bija tradīcija. Brokastu laikā sieva pārgrieza uz pusēm bulciņu, uzsmērēja sviestu abām pusītēm un kā parasti gribēja pasniegt vīram bulciņas augšējo daļu, taču pusceļā viņas roka apstājās...Sieva padomāja : „Mūsu kāzu 30-tajā gadienā es vēlos pati apēst šo brūni apcepto bulciņas daļu, es par to sapņoju visus šos 30 gadus.. Galu galā, es 30 gadus bija uzticīga sieva, es viņam izaudzināju brīnišķīgus dēlus, bija laba saimniece, tik daudz spēka un veselības veltīju mūsu ģimenei”. Pieņēmusi šo lēmumu, sieva vīram sniedz bulciņas apakšējo daļu, bet pašai roka dreb, kā nekā tiek lauzta 30-gadīga tradīcija! Bet vīrs paņemot bulciņu teica sievai: „Kādu brīnišķīgu dāvanu Tu man šorīt pasniedzi, mīļā! Es 30 gadus neēdu bulciņas apakšējo daļu, kas man ļoti garšo, jo uzskatīju, ka tā pienākas Tev”.