Slapjā fotosesija -11

Pagāja viena ļoti ikdienišķa un garlaicīga nedēļa vasaras vidū. Visas darbadienas bija sutīgā saulē un ar priekšnieka noteiktām darba papildus stundām. Maiga katru vakaru vēlās stundās devās mājās. Pie vīra, kurš vēl uzbrauca savai dzīvesbiedrei par nogurumu. Uhhh... arī piektdienas vakarā sieviete no pieres notrauca sviedrus, kad bija nonākusi līdz savas mājas kāpņu telpai.
Bet sestdienā pamodās visai agri - atkal no Mārītes telefona zvana. Precīzāk, no ai-fona vibtācijas / lai turpat guļošais dzīvesbiedrs nepamostos - tas bija iestādīts šādā režīmā.
Marīte tikām čaloja sarunas otrajā galā: - Mēs ar vīru pabijām jūras malā. Kā jau šādās sutīgās dienās. Nopeldējāmies, laikus atsvaidzinājāmies. Protams, pafotografējāmies tēmā. Nevarēju noturēties savā kaislībā...
- Nu, nu...
- Mans draugs pafotografēja, un mani sāk uzskatīt par kārtīgu modeli.
- Tas ir interesanti...
- Un mums ir doma šādu lietu darīt pa īstam, Tas gan prasīs lielu darbu, kas vēl uz reizi netiks pareizi un pienācīgi novertēts. Esam tādi kā jauna ceļa gājēji.
- Uuu, arī mans boss reiz atklātības brīdī runāja - nekas nozīmīgs nerodas bez sviedriem un apkārtējo pretestības. Jā, vispirms visi "uz tevi" skatīsies, pēc tam traucēs. Vēl vēlāk, kad tomēr lieta aiziet, tad rodas sekotāji. Bet sekotājoem "tiek nevis krējums, bet gan sūkaliņas"...
- Cerams, ka mums veiksies...
Maigu šajā brīdī iztraucēja vīra aizmiegojusies balss "ko tu tur murmini, ir taču sestdiena - daudz darāmā priekšā". Patiešām, visa sestdiena priekšā, un laika ziņās vēstīja par iespējamu pērkona lietusgāzēm.