Slapjā fotosesija -4

Jā, Maiga bija ārā no mājām, prom no vīra uzmācīgajiem un nedaud kaitinošiem skatieniem... uz viņas kājās uzvilkatajām zaļajām sandalēm. Nekādi verbāli uzbraucieni no dzīvesbiedra puses nebija.
Un Maiga uzsvērti lēni soļoja uz attālo "Maksimu", aizvien nepacietīgāk vērojot arī debesis - kur gubumākoņi lēnām/ un par daudz lēni/ rīmējās uz lietu.
Uzbrāzās arī vējš, kas sāka nest putekļu mākoņus pa ielām. Arī acīs tie iekļuva, sievietei sariesās asaras. Vairāk par to, kur tas lietus kavējas.
Minūtes vilkās, bet viena mākoņu grēda aizvilkās prom, atkal uzspīdēja karsta saule. Izskatās - dienas atlikušajā daļā nekādi laika pavērsieni nebūs. Tā nu Maiga pielika soli un devās iepirkties. Ātrā solī staigāja domādama "man nekas nav lemts, laikam visa dzīve būs pelēki jāaizvada".
Jau atpakaļ no lielveikala - Maiga nolēma izmest kādu riņķi uz tuvējo skvēriņu. Tur bija vairāki soliņi, varēja piesēst un apēst nopirkto saldējumu. Piesēda, relaksējās un maigi klausījās tuvējās strūklajas šalkoņā.
Bet tad salēcās no domas - "strūklaka"! Paskatījās uz to, redzēja... daža vēja brāzma nesa rasas piles arī uz tuvējo trotuāru. "Hmm, pastaigāšos turp".
---
Aizstaigāja tuvāk tam fontānam. Sejā iesitās daža ūdens lāse. Gluži kā pavājā lietus brāzmā. Vēl un vēl, tāds svaigums zem šis svelmainās saules. Maiga apstājās, un skatījās - arī zaļās sandales pamazām pārklājās ar rasas pilēm. Sāka baudīt līdz tam nebijušas sajūtas.
Sajūtas nebija sliktas, sandaļu siksniņas, kas vēl tikko nedaudz grauza, tagad kļuva maigas un piekļāvīgas. Sieviete stāvēja, ļaudamās ūdens šaltīm aizvien vairāk mitrināt sandales. Arī iekšpusē kāju pēdas svaidzinājās. Tāds patīkams vēsums pārņēma pēdas. Kaut kāda nepazīstama uzbudinātība parādījās.
... vakarā dzīvesdraugs bija pārsteigs, cik gan Maiga bija iekarsusi. Kā jaunībā, kad tikko bija iepazinušies. Un jautāja - kas noticis? Maiga neko neatbildēja, diena bija noslēgusies.