Piepūšamais spilvens.

Labvakar, OHO tauta! Esmu galīgi ieslīcis rutīnā nebeidzamā pedējo 3-4 mēnešu laikā. Laiks atgriezties notikumu virpuļos. Bet pirms tam vismaz 10 dienas - karantīna. Ko lai dara karantīnā? Ēst, dzert var, bet uzdzīvot - zini nu. Ja kas - ko nozīmē uzdzīvot? Tas saucās estētiskais dzīves veids, periods. Otrais periods - ētiskais. Šo periodu, labākajā gadijumā, izdzīvo tikai viens no trim. Un tas ir ļoti optimistisks redzējums! Bet ir vēl trešais periods! To piedzīvo tikai retais. Jūs varētu atteikties no mīlestības tikai tāpēc, ka piepildīta mīlestība vairs nav tik jutekliska, skaudra? OHO valodā - atteikties no seksa, lai nezustu mīlestība. Kas, pati par sevi, ir tikai ķīmisku reakciju radita organisma atbildes reakcija. Bet kādreiz bija tādi cilveki. Pat filozofi, kas to visu pamatoja teorētiski, gan tikai atrauti no materiālā, miesas. Un leca uz galvas gaujā vai pavadija dzīvi, sacerot dīvainas teorijas, kuras tagad citē intelektuāļi(?), drīzāk dīvaiņi.

Pēc visiem manu DG uzbūves principiem taagad pienāktos pievest piemēru no manas dzīves, kas pierādītu visu augstāk teikto. Jūs zināt, kas ir(bija) Pola Raksa? Nu lūk - kaut kad ļoti agrā jaunībā satiku meiteni, ļoti Polai līdzīgu. Es gan tai laikā jau biju diezgan, kā lai labāk pasaka, man tiešām grūti sevi nolikt, bet pietiekoši neķītrs un nihilistisks radījums. Tā teikt, sava dzīves veida un apkārtējo apstākļu radīts produkts. Vairāk gan tās bija klačas, jo reti kurš zināja manu īsto dabu zem ārējās čaulas, ko gan pats biju radījis. Man vēl tagad asaras acīs, atceroties Raksas maigo sejiņu, slaikās kājiņas un īsos bruncīšus. Un es netiecos pēc sekša dēļ viņas it kā nevainības un meiteniskās dailes. Vispār jau tiecos, bet tas man bija t.s. otrais dzīves periods - ētiskais. Žēl, pēc gadiem desmit nabaga Raksas vairs nebija - tik dzīves grūtību nospiesta sieviete:(

Ko te var pateimt mūsdienu cilveks - Nu vecs muļķis!