NIEKI XVII

Kovids ir visur. Gandrīz no katra gludekļa, arī izslēgta. Aizliegumi. Drošības pasākumi. Slimo un izārstēto stāsti. Uztraukums par radiem un draugiem. Mājas četras sienas, no iekšpuses. Ģimenes locekļu blīvums uz kvadrātmetra 24 × 7. Pasaule monitōrā un telefōnā. Maskas.

Rīts. Mamma [83] lēnām rosās virtuvē un runā, it kā ar mani. Esmu savās domās, jau darbos, kurinu kamīnu, malkoju kafiju un uzreiz nenotveru tēmu. Kaut kas tomēr liek ieklausīties: .. mums bija slepena ballīte, kaut kādā pagrabā, bez logiem. Bārs, mūzika, dejas. Mani nāca uzlūgt skolas biedrs no paralēlklases. Tas ar tiem blondajiem, čirkainajiem matiem. Tagad sirmi. Rokās puslitra plastmasas pudele. Ā, tas esot dezinfekcijas šķidrums, ar ko rokas pirms dejošanas notīrīt. Es velku ārā no kabatas masku un rādu viņam, un prasu, vai viņam ir? ..

Tādi, lūk, pat sapņi šai drūmajā laikā, kad visa latviešu tauta gaida baltos Ziemassvētkus. :D