Šis lietus ir neīsts,

Netici tam.

Tu atgūsi mani,

Ar pēdējo lāsi, kas aizmuks no bailēm,

Ka iztvaikos tā, kā visas līdz tai,

Kā viņas māsas, kas dzēlīgām mēlēm

Graužoties ādā skrāpēja sirdī, dvēseli vēloties izrotāt rētām.

Nebaidies mīļā,

Tas lietus ir neīsts,

Nav viņam varas.

Līdz vēl es būšu,

Es dzīvošu Tev.

Tev jātic, un zini,

Tas it nemaz ar nav grūti,

Vien palūko augšup,

Krīt pēdējā lāse,

Lai aizmuktu prom.

Tu atgūsi mani,

Būšu es Tavs.