Dienas joks

Mīlestības dēļ sieviete ir gatava pat uz mīlēšanos, un mīlēšanās dēļ vīrietis ir gatavs pat uz mīlestību.

Klišejisks apgalvojums, bet ļoti labi parāda ka visiem mums, lai tiktu pie kārotā, praktiski vienmēr jābūt gatavam uz kompromisu. Tie, kuri ir attiecībās, to dara, pat ja paši neapzinās. Savukārt, tie, kuri patreiz ir vieni, tādi ir tieši tapēc, ka savulaik kompromisma meklēšanas vietā, ir palikuši pie sava, un tagad, vai nu meklē citu partneri ar krietni labākiem sākotnējiem parametriem, lai "pārdotu" savu piekāpšanos par krietni augstāku cenu, vai arī, vispār piekāpties netaisās, cerot uz brīnumu sev ideāla partnera izskatā, kurš tā vienkārši atnāks, apsēdīsies blakus, priecīgs ka viņu nedzen prom.

tie, kuri zin kaut ko no budisma, varbūt ir dzirdējuši par bothisatvām - būtnēm, kuras vairs īsti nevar saukt par cilvēkiem mums visiem saprotamās izpausmēs. Tie fiziski ir cilvēki, kuri atmetuši savas vēlmes un vajadzības, lai palīdzētu citiem, augstākajā līmenī saprast viņu būtību, bet mūsu līmenī - dot citiem to ko viņi vēlas, neko neprasot pretī.

Tādu palīdzētāju ir diezgan daudz. Jebkurš tētis vai mamma tā izturās pret saviem bērniem, ir padotie, kuri līdzīgi izturās pret darbu, strādājotpar pusvelti un neapmaksātas virsstundas. Bet tā ir tikai redzamā puse. Vai tas ir bodhisatva vai tomēr parasts mirstīgais, to nosaka rīcības neredzamā daļa - motivācija.

Var palīdzēt citiem aiz pienākuma, vai vēloties ar to pazemot, barojot savu EGO - "re kāds es kruts, palīdzu citiem! ", ar to pelnot - filantropija kā reklāma, utt. Īstam bodhisatvam neinteresē nekas sev. Tas visu dara klusām. Redz ka vajadzīga palīdzība, un viņa spēkos to sniegt - vienkārši rīkojas.

Bet stāst nav par krekliem.

Stāsts ir par to, kādās ilūzijās mēs visi dzīvojam, sākot jau no EGO, kas patiesībā ir dažādu uzskatu, rīcības modeļuun scenāriju kopums, ko savulaik esam lasijuši, redzējuši vai dzirdējuši, un atdzinuši par sev labiem esam. Un tam visam tā noticējuši, ka nesam to visu sev līdzi, skatoties caur to uz pasauli un cilvēkiem, katru savu rīcību vispirms salīdzinot ar šo savu bagāžu, it kā komunicējot ar apkārtējiem, bet vairāk nodaloties, nevis satuvinoties, zaudējot spontalitāti un ignorējot intuīciju.

Katrs no mums sadzird jaunas idejas tikai tad, kad pats ir gatavs tām. Tapēc, tiem kam ir dzirdīgas ausis - lūk jums metode kā apmierināt savu EGO, kaut vai uz brīdi, kas patiesībā jau ir daudz.

Lai kāda vēlme piepildītos, pirmkārt jau vajadzīga pati vēlme. Piemēram - atrast ideālo partneri. Lai vēlme piepildītos pēc iespējas ātrāk - jācenšās to noformulēt pēc iespējas abstraktāk. vislabāk, nevis taisot vēlamā partnera detalizētu pazīmju un īpašību sarakstu, bet ievēloties to sajūtu, kā gribat justies viņa tuvumā.

Vēlmju mehānika darbojās šādi - tikko mēs kaut ko ievēlamies, uzreiz visa pasaule sadodas rokās lai tas piepildītos. Bet. Jo precīzāka vēlme, jo ilgāks laiks vajadzīgs lai tā piepildītos. Ļoti daudz aspektiem jāsaslēdzas kopā. Tapēc - Pirmkārt, vajadzīga vēlme, Otrkārt - tai jābūt pēc iespējas vienkāršākai, vislabāk sajūta, nevis konkrēti fakti un īpašības. Un tagad pats galvenais - jāļauj tai piepildīties!

Ļoti daudz vēlmes nepiepildās tieši šī, trešā aspekta dēļ. Jau pāris minūtes pēc ievēlēšanas cilvēki sāk šaubīties vai tiešām viņiem to vajag, kā viņi ar to dzīvos (jo ir taču jau pieredze), ka tomēr vajadzētu citus parametrus, utt. Vēlmes vektors nojūk.

Lai šis vektors nenojuktu, Pirmkārt - tai ir jābūt maksimāli vienkāršai, un otrkārt - par to pēc iespējas ātrāk jāpārstāj domāt, praktiski jāaizmirst. Tikai tad vēlme, taisna kā bulta, aizlidos vajadzīgajā virzienā un trāpīs precīzi.

Šodienai tas viss - izklaidējieties!

P. S. Sena ķīniešu gudrība saka - "Baidies no savām vēlmēm - tās piepildās! "