gribudalīties ar to, ko pats klausos. pamācības(kr.v) es atkal sāku staigāt. ilgi. man vairs nesāp. tas ir ... stipri. stundām. kā man patīk! kādu dienu, kad gāju, lietus stiprs sākās, notupos koka zaru aizvējā. un lietus piles smagas krīt uz zemes. skatos, kā tās veic savu ceļu līdz lielajiem ūdeņiem, kā domas kļūst skaidras! piles plūst kā domas galvā, abas iet savu ceļu. tad izgāju lielā lietu no aizsega, zibeņo apkārt un stavu lietū un tāds troksnis no zibens! es it kā atdzīvojos. bērns līdzi, meitene bļauj - tēti, tu esi galīgi traks! varbūt. bet es tā biju noilgojies pēc tā visa. pēc āra, pēc mūsu stihijām. |
