Nūdista piezīmes, trešā diena

Rīta saule brīžam paslēpjas aiz kāda mākoņa, un, kā jau ierasts, pa ceļam šur tur atkal redzama migla. Zirnekļu tīklā stacijas krūmājā sakrājusies rasa, bet mežā turpina nogatavoties mellenes un brūklenes, un no zemes un celmiem lien ārā sēnes. Nonākot pludmalē, secinājums - būs vēl nedaudz jāpadrebinās rīta vēsumā, jo saules gaisma tikai tagad sāk rāpties pāri piejūras meža galotnēm.

Veiksmīgi izdodas atrast iepriekšējā reizē iemēģināto apmešanās vietu, un labs laiks paiet, lai izcīnītos ar zaru kombinācijām un izveidotu puslīdz ciešamu nojumi, kuras ēnā varēs paglābties, kad kļūs karstāks. Labiekārtots, dabīgs nūdista forts.

Diena iesilst, pamazām uzrodas citi nūdisma biedri. Ūdens jūrā kļūst siltāks, mainīgās un neparedzamās joslās, tomēr līdz vakaram tā arī noturās atvēsinoši patīkams. Dažas reizes pamanos pat nedaudz nosalt, un nākas saulē sildīt savu, ar zosādu pārklāto, miesu.

Kad pats esi pavisam kails, tad var nekautrīgi vērot garāmejošos apģērbtos. Garlaikota nūdista secinājums. Kad pats esi pavisam kails, tad nav diez ko daudz veidu, kā sevi izklaidēt. Praktisks secinājums. Esi tikai tu, saule un jūra, un tavs divkājainais vai četrkājainais pludmales baudīšanas biedrs.

Izlemju uzcelt smilšu pili uz tuvākā sēkļa - tas, jūrai atkāpjoties, ir kļuvis par piemērotu vietu šādai būvei. Gabalu tālāk, uz citas atklātā sēkļa daļas, iekārtojusies efektīga nāra ar sakaniem matiem. Mēs abas kļūstam par objektiem iepazīšanās mēģinājumam. Potenciālais kavalieris diemžēl ir daļēji apģērbts - koši sarkanas treniņbikses, ar baltu strīpu sānos, slapjas -, un ar šo automātiski zaudē vērtību gan nāras, gan manās acīs. Klajš iekšējo noteikumu pārkāpums.

"/čukstus/Sievietes, protams, ir maitas, .. /vaļsirdīgi/ Tomēr dzīve kopā ar kādu ir daudz foršāk, nekā būt vienam pašam." Paraksts: Dainis, ar sarkanām treniņbiksēm un ekoloģisku maisiņa izvēli, t.i., papīra #maisiņšvaig.