un otrs

šon` uzreiz divas tēmas.

tātad, otra.

es redzēju, tēmu licēji saka, lai citi liek savas tēmas, ja viņu tēmas nepatīk.

lūdzu tēmas ieraugs - meklē viņos vai viņās pozitīvo. redzi, kas notiek. negatīvā pieredze ir stiprāka, ilgāk paliekoša par pozitīvo un tā, cilvēki to atceras ilgi un tā itkā pārklāj arī to labo, kas ir bijis.

un tik daudz ir tēmu - viņas tur tādas, viņi tur šitādi cūkas.

bet paprasi cilvēkiem - atceries, kas ir bijis labs un padomā, ko es gribētu no labām īpašībām otrā? gan pieredzi, gan vēlmes.

atkritumus ir tik viegli kultivēt, bet tas nav obligāti un tās NAV zāles, lai kaut kas būtu labāks.

padomā par bērniem. kad bērns uzzimē skaistu zirgu vai ainavu, tu piekasies štruntīgam mākonim vai mēģini pievērst uzmanību labi izveidotam kokam. ceļam? redzi, nav jau par to, ka jāpiever acis, bet uz ko tu mudini, uz ko tu cilvēku iedrošini.

"te, rekur, te varēja labāk tā un tā, bet te sanāca labi, te ir labs tonis, bet te vajag vēl patrenēt" tava attieksme veido citus. tikko bija laba piespēle. bet tagad tu netrāpīji, mēģini kas tev sanāca. "

un kāda jēga veidot tēmas par to, cik otrs dzimums ir iekšēji nepilnīgs? viens, tev spīdēs tikai vēl sliktāki, otrs, neviens labāks nekļūst no apsolūtas kritikas. kritikai ir jābūt saprātīgai, lai tā izgaismo, ceļot to, kur jau iet un palīdz redzēt to, kur vajag uzlabojumu.

capet bombing nedara ne vienu, ne otru.