Romantikai uz sliedēm kājas aug šeit, tad nu lai šeit arī stāv :)

Nē, ne tādu vainadziņu bija domājis Timotijs no blakus kvartāla, kad aicināja Antoņinu no piektā korpusa mesties neprātīgā seksuālā piedzīvojumā. Patiesībā Antoņinas vainadziņš bija krietni pašķobīts un palietots... tomēr skuju un čiekuru veidojums zārka kājgalī nebija TAS pavisam nebija TAS, ko bija gribējis Timotijs.

„Ka es jums saku! Pie visa vainīgi ir tie draņķīgie padomi glancētos žurnālos un apšaubāma rakstura interneta portālos! ” – tā vēlāk Antoņina žēlosies svētajam Pēterim, kas domīgi kasīdams savu daudz redzējušo bārzdu, nespēs izlemt vai pensijas vecuma Timotijs un pirmspensijas vecuma Antoņina ir klasificējami kā „Augstākā ranga grēcinieki” , „Grēka pagales” vai „Pilni nožēlas un biklu sāpju grēkāži”. Garāmejošais Lucifers visu atrisinās ātri un korekti – aiz sevis aizbultējot elles durvis un trīs dienas smejoties bez pārtraukuma.

- Un tagad piesien mani pie sliedēm! – vēl pirms dažām dienām kaisli čukstēja Antoņina spalvainajā Timotija ausī, kas piekusis jau pie pirmās tūres, paslepeni apvēdinājās ar pensionāra apliecību. Timotijā atkal pamodās zvērs. Tas nekas, ka tuksnesī nokausēts susliks. Tomēr zvērs. Viņš padomāja, ka dažādot seksuālo dzīvi patiesi ir sasodīti lieliski un lepni norāva štrumbantes no biksēm, kas mētājās turpat netālu.

- Tu taču droši zini, ka vilciens jau ir aizgājis, ja? – Antoņina piekto reizi pārjautāja. Adrenalīns adrenalīnam... tomēr vakarā nāks mājās Jēkabs un viņai cūku pupas nevārītas.

- Tak jau pirms divām stundām kā prom! Nākošais uz šīm sliedēm tikai rīt! – Timotijis viņu mierināja un, seksuāli, kā viņam likās, klakšķinot mēli, sāka siet vienu sirdāmas roku ap sliedi. Pēc tam Timotijs ķērās pie kreisās kājas, kuru centās piesiet ar savas zeķes palīdzību.

Un tad...tad Antoņinai likās, ka viņa ir iemigusi un sapnī redz, kā tuvojas vilciens. Timotijs neredzēja neko. Viņa dibengals ar acīm aprīkots nebija, bet ausīs skanēja tikai ņipri seksuālo čiekuru zvani – uj, kas būs, uj, cik labi būs! Uj, cik labi es izdomāju atnākt paknakstīties uz dzelzceļa sliedēm...Uj ...

Nē, vilciens neavarēja. Pat nesalūza. Tas, ņipri dudinādams, pārtraucās pāri mīlētājiem un sāka bremzēt.

- Sasodīts... – mēs jau tāpat kavējamies vairākas stundas un tagad vēl šis – mašīnists Borja skaņi pie sevis lādējās, ātri uzvelkot bikses.

- Nieki vien ... – attrauca Sarma, atraujot kuplās krūtis no vadības pults.

Arī viņi bija lasījušu glancētos žurnālus.

- Dzīres! Dzīres! – tā satraukti sačukstējās vietējās maitu lijas – vārnas Terīne un Zafīrs. Viņiem pārošanas un ligzdošanas sezona jau bija beigusies un varēja pievērsties nopietnākām, bet mazāk bīstamām lietām.