4.DIENA JEB PILNĪGS SAJUKUMS :D

Ceturtā dienā varākums cilvēkveidīgo, izņemot Galapagu bruņučupas un kurdus, gulēja līdz pēcpusdienai. Bruņučupas ar kurdiem ideāli sapratās un sačupojās, jo visi viņi bija pieskaitāmi pie bēgļiem, kas sazinkāpēc un sazinnokurienes laidās lapās. Pamazām starp viņiem izveidojās cieša emocionāla saite. Izveidojās ar savā ziņā fiziska, jo kurdi pārsvarā pa diviem pārvietojās uz gigantiskajiem bruņurupučiem, turklāt, par brīvu. Kaut ka jau viņi atlīdzināja bruņučupām, piemēram, pabaroja tos brokastīs ar mannā biezputru un vārītiem cīsińiem. Kā arī brīvajā laikā mācīja viņiem kurdu valodu :D, starp citu, jūs arī varat to pamācīties kopā ar viņiem, turklāt mūzikas pavadibā un ieskaitot pareizrakstību. :)
Kad pamodās cilvēkveidīgie, skats ko viņi ieraudzīja, bija šāds. Kurdi kā uz zirgiem jāja uz bruņurupučiem, bet bruņučupas melodiski dziedāja: "berimiz der žazilmagan dastan edik, berimiz der žazilmagan dastan edik, zamadastar, karligaštar kaida eken". :D Principā to visu redzot, lielakā daļa no mums neticēja, ka mēs esam pamodušies un ka tas nav kaut kāds murgains sapnis. Tāpēc iekniebām viens otram, un pēc dažādas pakāpes skaļuma un tonalitātes bļāvieniem, sapratām, ka neguļam vis, par spiti sirreālajai ainai.

Vakarā neviens neko nedzēra, izņemot ar ūdeni atšķaidītu alu, kā arī ar alu atškaidītu ūdeni. Reibuma nekāda nebija, tomēr labāk jel būtu bijis, tad vismaz mēs varēu attaisnot sirreāllos notikumus, kurus vērojām uz baržas starp kurdiem un bruņučupām. :D
Vakarā mēs nedaudz pastūmāmies un pietupāmies, bet pēc tam devāmies pie miera, cerībā, ka nākamā diena atausīs sakarīgāka. :D

Mavonkul, kad Tu lasīsi, Tev noteikti atkal sac...nē, pacelsies jautājums, ko es pīpēju? Zini, pēc tā, ko redzēju vakar uz mūsu brīnumainā kuģa, es jau pati sāku šaubīties vai gadījumā nepīpēju ko aizdomīgu vai neēdu haluciogēnās sēnes... :D

(turpinājums sekos)