šodien

runāju par pašaisardzību.

man uzreiz ir jābrīdina, ka neesmu specs tur.

kas par lietu un kāpēc?

ir sievietes, kas tic, ka pasaule ir laba. visumā. es saku, ka nav. tu nekad mūžā neesi bijusi pakļauta uzbrukumam. viņa man saka - kā tu zini? es jautāju, tev ir kāds vīrietis kādreiz uzbrucis?

- nav.(pārdomu brīdis bija)

cits jautājums. tu esi bijusi kādreiz apzagta?

- nē.(vēl viens pārdomu moments, vismaz ir godīgi, abpuseji)

diskusija mūsu starpā ir par to, vai sieviete var, tēlaini sakot, sadot pa galvu ar pannu vīrietim?

var? teorētiski var. praktiski, nekad.

mums bija ilga saruna. par daudz, ko.

un viņa ir pārliecināta, ka var aizsargāties "ja nu kas".

labi.

izdarīsim eksperimentu, es saku. es tagad nolikšu uz galda savu labo roku un turēšu kopā rādītājpirkstu ar vidējo pirkstu. un tavs uzdevums ir atdalīt tos. ar otru roku es turpināšu dzert savu kafiju. saprāta robežās, dari ko gribi. atdali man vienu pirkstu no otra.

labi.

sāk. nevar. nevar pat izkustināt no galda, nav runas par tur kaut ko citu. pēc brīža elš. nevar.

nu, labi, bet tas nav godīgi.

kas nav godīgi?

es uzliku vienu roku uz galda, es tev nepieskaros, tu var censties kā vēlies, tavs uzdevums bija paņemt mani aiz rādītājpriksta un vnk atdalīt no vidējā. viss. kā tas ir negodīgi.

klausies taga.... "tu pretojies! "

mhm, nu labi.

mēs runājām par pašaisardzību. un tas, ko es tev saku ir lūk kas - sievietēm ir jābēg, kamēr var. nav nekādu pannu, nav nekā, ko tu īstenībā vari izdarīt, lai normāli aizsargātos pret vīrieti, kas nav štrumbante. neko nevar izdarīt. tu tikai sadusmosi.

doma ir tā, ka sievietes tiek muļķīgā veidā iedrošinātas caur feikiem notikumiem vai filmām cīnīties pret varmākam.

nekādi džudo/šmudo nepalīdzēs.

nekas nav kā filmās. nekas tā nav. cilvēki, kas uzbrūk, ir jau ar noskaņojumu uz notikumiem. tu neesi. tu būsi izbīlī un vienīgais un labākais, ko tev darīt ir lūk kas - bēgt un radīt šķēršļus. tikai nekad, nekad nemāžojies ar cīņu. bēdz. ātri. cik vari.

mēs vēlāk izejam ārā. es viņai saku. es stāvēšu mierīgi, pamēģini man sist. viņa - nē, es tā nevaru. es saku - sit, nomierinies, vnk sit. un viņa saņemas un sit. pēc divām sekundēm viņas roka ir aizlauzta un mana roka ir zem viņas zoda un viss viņas ķermenis ir pilnīgā manā kontrolē. acumirklī. tas ir šoks. viņa netic tam, kad jau tas ir noticis. un es tik maigi, cik vien es varu.

un es viņai saku - tagad iedomājies, ka tas neesmu es, no kura tev nav bail, bet tev uzbrūk. uzreiz, zibenīgi. ja tu ar mani, kas tavā priekšā padodas netiec galā, kā tu sitīsi ar pannu? kur tu dabūsi pannu? un ja tu dabūsi pannu, tu sitīsi? sievietes mēģina runāt, nevis sist.

tu. tu man prasīji par to, kā sargāties. pēc mūsu sarunas. un es tev saku - bēdz! nekad, nekad nesāc tēlot no sevis filmas varoni. sievieti visvareno. ko es saku, var traumēt tavu ego, bet es tevi ļubīju kā frendu. bet tiem cilvēkiem par tevi pajāt.