Pasaka par kapteini Murgu :D

Dzīvoja reiz kapteinis Murgs, klonēties šim patika un protams, jūrJā braukt. Pats viņš sevi dēvēja par CaptainMurgan - nu tā, lai smalkāk izklausās aizjūrJas Otrā pusē... Kapteinim bija sava sekretāre. Patiesībā šamā strādāja par zaņitarku slimnīcas morgā, bet kapteinis šo pieņēma par sekretāri, jo dikten noderīga bija - stiepa kaudzēm ziepju no slimnīcas morga, ar ko kapteinim ieslidināties nu tur, kur gaismu neredz, kā arī litriem spirta. Kāpēc spirtu? Nu kā! Kapteinim Murgam patika pašbrūvēts visītis. Uzvārija mellu kaPiju kapteinis, atdzesēja to un uzlēja tai pa virsu spirtu. Iesauca kapitāns pašbrūvēto dziru par Dullomori. Un rāva iekšā cik jaudas. reizēm jau no paša rīta, reizēm vēlāk, bet katru dienu. Reizēm piemāvās abi divi, un tad murgi rādījās katram. Vsbiežāk abiem rādījās līdzīgi murgi - nikna 6-galvu pūķa veidolā un ruda āpša tēls, kas vislaik rakstīja kļauzas par nabaga kapteini vidam, pidam, šmigai un pigai. Murgu dēļ kapitānu arī dēvēja par kapteini Murgu.

Reiz naktī kapteinim rādījās pavisam ļauni murgi. Dakteri tos sauktu par delīriju, bet kapteinim, protams, labāk piestāvēja apzīmējums: murgi. Kādi tad bija tie murgi? Tak tīrās šausmas! Ļaunais sešgalvu pūķis nikni šņāca un koda šim ar visām savām galvām. Koda, koda, kamēr nokoda kapteini Murgu. Vot tā, - ar galiem nokoda šamo! Labi ka tuvumā kā allaž dežūrēja uzticamā kā sunC sekretāre - zaņitarka, kas pasauca palīgā baltu un saulainu mūķeni, lai uz nestuvēm aiznestu nokosto kapteini klonēties jaunas un gaišākas nākotnes rītam. Pazīstamas tantes raudāja un māja atvadas kapteinim ar baltiem nēzdodziņiem. VOT I SKAZKE KOŅEC I KAPITANU PIPEC. :D ((Visas līdzības šajā pasakā ar konkrētiem personāžiem ir vien nejaušas sakritības - tā, ja! ) :D