SakautrējosArī manā vecumā var būt kaut kas neizmēģināts. Nolēmu izmēģināt vienu no savām seksuālām fantāzijām. Tādu pavisam nevainīgu "sekss pa telefonu". Es jau tajā vecumā ka uz manīm pat neskatās uz randiņiem neaicina. Vispār izgājusi no aprites. Kāds man vairs reāls sekss? Vīenkāršāk sakot, sieviete tajā vecumā, kad zin ko grib ar ko grib, kādu grib, kur grib utt. Gadās, ka uzrodas kāda noklīdusi avs, kuram vajag fiksi iebāzt, izņemt. Man kā trauslai būtnei tas neder. Man vajag maigi, lēni un jutekliski. Neesmu nekāda silikona beibe. Pusstundu domāju kurā VP sadaļā man ielikt ķeksi. Opcijas bija divas "parunāt pa telefonu" un "nodarboties ar seksu". Nevar taču tā pa tiešo teikt, vajag noslēpuma plīvuru. Atķeksēju to sarunu pa telefonu. Kā kautrīga būtne neko sīkāk nepaskaidrojot. Uzradās trīs kungi, kuri gribēja manu balsi dzirdēt. Bet es? Gribas pat pateikt sev skarbus vārdus. Pat uz viņu vēstulēm neatbildēju. Man bija neērti savu vēlmi viņiem atklāt. Ja nu kāds no viņiem mans tas īstais princis ar balto zirgu. A es kā izvirtule ņemos ar svešu vīrieti pa telefonu. Nē, pat tādu lietu ar svešinieku pa telefonu nevaru. Kā es tā stāstīšu: "....piekārtoju zeķes maliņu, lēni attaisu sarkanā, mežģīnotā zīda halāta jostu. Tas nokrīt uz grīdas". Ja nu viņš beigās vēl palūdz man savas biksītes atsūtīt pa pastu. Kuras tad lai sūta - dārgās vai lētās? To ka netīras, es zinu. Vispār man sarkans peņuārs nav. Būs jāiegādājas. Ja nu kādreiz saņemšos, lai piepildītu fantāziju. Labi, kad tagad tiek biežāk virināta saldētava. Atradu noslēpušos saldējumu. Tagad to laizu un domāju, vismaz kaut kāds prieciņš. Atvainojos tiem trim kungiem par neatbildēšanu. youtube.com/watch?v=agrXgrAgQ0U |
