Vai zem nikiem slēpjas dzīvi cilvēki?

Iepazīšanas internetā drošvien ir tikpat sena kā pats interents...Un lielākā daļa to uztver ļoti nenopietni vai skeptiski...Bet kāda tad ir īstenība. Nu katram drošvien sava, tāpēc padalīšos ar savu pieredzi. Varbūt kādam noder.

Sākšu ar to, ka atzīme pie interesēm - online un datorspēles, nenozīmē, ka es spēlēju fermu vai ko tamlīdzīgu telefonā šad tad sabiedriskajā transportā. Tas nozīmē, ka agrāk biju diezgan ķerta geimere un tas ir maigi teikts :). Ķertuma pakāpi drošvien varētu raksturot ar celties naktī uz piļu ieņemšanām, kamēr konkurenti guļ, sūtot naktī viens otram sms, ka vajag tagad un tūlīt. Sen protams tā vairs nespēlēju - bet dažādās versijās spēles man ir nākušas līdzi visu dzīvi. Kāršu, galda, spēļu konsoļu, dator, online, to izmantošana apmācības procesā, problēmu risināšanā utt.

Ar spēlēm ir apbraukātas daudzas pilsētas postpadomijā, kur komplektā ir nākušas ekskrusijas ar vietējiem un redzēt pilsētu tādu, kā tūristiem to nerāda, redzēt tūrisma maršrutus vietējo acīm, krodziņi, sarunas līdz rītam virtuvē pie kāda no tādiem pašiem maniakiem. Kādas tik muļķības nav darītas. Daudzus no viņiem izdevās nesen satikt pēc 10-15 gadiem. Un visi izrādās tomēr pieauguši par normāliem cilvēkiem - dažādu jomu labi speciālisti ar ģimenēm. Ir kas sapazinās spēlēs un spēļu shodkas un tagad jau gadiem ir laimīgi pāri. Tāpēc mans viedoklis ir ka nedari inetā to, ko tu nedarītu dzīvē. Tur pretī sēž tāds pats dzīvs cilvēks kā tu.

Turpinot par iepazīšanās saitiem. Man tie vienmēr ir šķituši nedaudz dīvaini. Dīvaini tāpēc, ka citur internetā: spēlēs, interešu forumos, blogos un citur cilvēkiem ir kāda kopīga interese, nav pašmērķis iepazīties iepazīšanās pēc. Vienkārši ir kopā interesanti un varbūt fonā izveidojas arī kas cits. Turpretī iepazīšanās saiti ir kā gaļas tirgus, katrs sevi cenšas notirgot maksimāli dārgi apmaiņā pret citu tādu pašu. Un ja nesanāk vienu, otru trešo reizi, tad draud kļūt atkarīgam no randiņošanas - a ja nu tur aiz stūra kas labāks. Jo, ja nepatīk process, tad sāc raudzīties uz to kā smagu darbu un ieciklēties uz rezultātu. Izklausās skumji :) . Tad kāpēc izvēle tomēr par labu iepazīšanās saitam? Neskatoties uz šādu negatīvu viedokli oho esmu bijusi "lūringā", par randiņiem ne visu gribas saukt. Ir gājis visādi, gan labi, gan slikti, gan superīgi. Tā kā drošvien oho, kā iepazīšanās rīks ir pelnījis iespēju :).

Nu kaut kā tā, vēl viens nopietns gabals, bez humora un sarkasma, laikam palieku veca, vai vēl trākāk - pieaugusi :)

P.S. šobrīd vēljoprojām mēdzu uzspēlēt, pāris reizes mēnesī, tā kā no manis izdzirdēt frāzi, "piedod dārgais, man šodien no 13.00-16.00 ir pils ieņemšana ar veco klanu" ir pilnīgi reāli...