Gada pēdējā sāpe

Nevarēju pēdējo gada darba dienu nostrādāt normāli. Iespiedu pirkstus. Pat nezināju, ka tur var iespiest. Drusku kaut kas pajuka un ieklampējās. Sajutu sāpes. Sapratu, vienkārši var atbrīvot, bet neērta poza un ātrumā nevaru izdarīt, spēka arī drusku pietrūkst. Pateicu kolēģēm, lai ātri pie manis atnāk. Visas skatījās uz manīm, nesaprašanā. Viena pienāca un pajautāja, kas man notika. Patiecu, ko lai izdara, ka man pirksti iespiesti. Viņa apjuka, bet tad kosmiskā ātrumā (pēc citas novērojuma), pieskrēja viena kolēģe un mani atsvabināja.Vispār ļoti sāpēja. Dabūja ledu un mani sadakterēja. Uztraucās vai kaut kas nav lauzts. Teicu, krakšķi nedzirdēju un fakuci varu parādīt. Vēl pajokojām, jāiet pie priekšniecības, jāpieprasa atpūta un psihologa konsultācijas. Aizgāju ar sāpošo pirkstu tālāk strādāt, vēlāk jau vairs nesāpēja. Bet no tās ierīces drusku baidījos un darbojos uzmanīgi. Nags izsktās nemanāmi drusku zilgans un uz pirksta arī maziņš zilumiņš. Zeltnesis ārī drusku trāpīja, tas dzīvē vispār vēl var ļoti noderēt. Vēl drusku reizēm ir dīvainas sajūtas, bet līdz Jaunajam gadam viss būs kārtībā. Nobāziet pirkstus arī tur, kur nekas nevar notikt! Labi, ka man tie ir slaidi un neko nepārsitu un nesalauzu. Tikai ļoti, ļoti sāpēja.

youtube.com/watch?v=dJvLE3jJq20