Patiesība dārgaka

Kā zināms, visa progresīvā cilvēce pirms pāris dienām svinēja izcilu notikumu. Pirmās darbaļaužu valsts dibinātāja bistes uzstādīšanu visgrūtāk sasniedzamajā vietā uz Zemes - Antarktīdā, Nesasniedzamības polā. Tā ir vieta, kur tuvākais okeāns apm. 1400km, 3500m virs jūras līmeņa. 1959. gada 14. decembrī to sasniedza savienības 3. Antarktiskā ekspedīcija, izveidoja pagaidu nometni un uzstādija Ļeņina bisti apm. 6m augstumā virs zemes. Vieta diezgan nejauka, vasarās augstāk par -30 neesot, ziemās parasti ap -50C grādi, stipri vēji vēl pie tam. Ļaudis to vietu apmeklē reti, pa visiem šiem 50 gadiem kādas 3 reizes. Gan zinātnieki, gan galīgi dulli piedzīvojumu meklētaji, kuri ar kaitiem un slēpēm vizinās pa Antarktīdas sniega un ledus plašumiem. Es galīgi jūs neaģitēju gāzt pastāvošo iekārtu un celt komunismu. Bet ir viena interesanta lieta - kad pēdējo reizi pirms 8 gadiem šai vietā bija tie dullie, no sniega vairs bija āra tikai pati biste, tātad pa nepilniem 50 gadiem Antarktīdā ledus un sniega sega pacēlusies par apm. 5 metriem! Un tas globālās sasilšanas laikā! Neesmu tai pusē bijis, pie manis ziemeļos laikam tiešām paliek siltāks, lai gan ledus jau ir apkārt gandrīz 2/3 Svalbāra arhipelāga, nezinu vai citi dullie - francūzis Maiks ar pārinieku Borgu, kuri tikko pabeidza gājienu no Kanādas pāri ziemelpolam un uzkāpa uz viņus gaidoša kuģīša - ir tikuši ārā no ledus gūsta. Pirms 3 dienām vēl bija iespiesti ledos kaut kur ap 82. grādu. Varat paskatīties instagrama: mikehornexplorer, viens no dullākajiem francūžiem! Paldies dievam, mani tas šogad tieši neskars, sēžu Norvēģijas fjorda krastā un gaidu ziemeļblāzmu. Maitas tie norvēģi - ved tūristu barus ziemeļblāzmu skatīties, bet pēdējā mēneša laikā nav ne reizi bijusi redzama daudz-maz! Zinu, ko saku, mums uz tiltiņa vakts visu diennakti, un dienas gandrīz nav - pāris - trīs stundiņas tik neliela krēsla. Kaut nu tai Grētai nebūtu taisnība - dikti patīk verķi, kas rīdami rij ogļūdeņražus!