Sirdij.

Nav jau tā, ka cilvēki vairs nemācētu priecāties. Pabiju pasākumā kur tikās cilvēki kuriem lielākā mūža daļa jau aiz muguras. Protams arī man daudz kas palicis vairs tikai aiz muguras, bet pie labas mūzikas un galdiņiem kur katra mēs varējām pacienāt ar savu gatavoto cienastu tas bija jauki. Tā bija balle tiem kam 50+ kura izvērtās par gada jaukāko un sirsnīgāko notikumu. Mēs taču savā novadā viens otru pazīstam un atceroties kādi bijām agrāk, jā kad bijām vēl jauni un skaisti. Neesam pazaudējuši to vēlmi kārtīgi izdejoties pie mūzikas kas spēlēja mums trīsdesmit gadus atpakaļ. Kur nu vēl kungi kuri visu vakaru centās izdancināt visas dāmas vairākkārt. Tā skaistu dziesmu un deju vakars paskrēja nemanot. Nevar jau uzrakstīt tās emocijas kuras varēja gūt no tāda vakara. Tagad pietiks ilgam laikam atkal dzīvot un gaidīt nākošos pasākumus kuri pēdējā laikā man tiek dāvināti no sirds, neprasot kas būs pretim par visu to. Paldies tam cilvēkam kurš mani palutina un tādi cilvēki ir arī šeit oho.