Skepse un antiskepse Paldies! visiem, kuri novēl veiksmi, neskatoties uz objektīvo un subjektīvo skepsi. Man te saka daudzas lietas “iz dzīves”, kurās ir liela daļa patiesības, tā notiek. Es pati esmu lietojusi šādu attieksmi... bet kāpēc? Lai sevi atrunātu? Lai sagatavotu sev “mīkstu nolaišanos” neveiksmes gadījumā? Lai slēptu savu mazvērtības kompleksu? Lai aizplīvurotu savas bailes? Varbūt necienu vīriešus un nepieļauju, ka “no iekšpuses” viņi ir ne mazāk daiļi un augstvērtīgi, kā par sevi esmu iedomājusies pati? Varbūt līdz šim neesmu gribējusi atrast to cilvēku, ar kuru pēc patiesības vajadzētu izdoties? ... jo tad taču nebūs kurp atkāpties, būs jāatzīst arī sava vaina, nevarēs atrunāties, ka viss jau it kā bija OK, tikai nebija “īstais”. Bet, varbūt, līdz šim esmu meklējusi kaut ko aizrautīgāku, neparedzamāku, tādu, kas kutina nervus un jūtas... atstājot mieru un komfortu vecumdienām? *** Es abstrahējos no sadzīviskās loģikas par savu vecumu, vīriešu paradumiem, sociāliem štampiem u.c. Es nebaidos pazaudēt saķeri ar Zemi, jo zem gadu un kilogramu svara – viss tiek kontrolēts, vairāk, kā vajadzētu. Es pamazām atveru sevi, man pašai interesanti! Nu cik var! , jau lielā puse ceļa noieta, bet tik daudz ko vēl nezinu par sevi. Pieļauju, ka nebija vajadzības, jo nebija ar kuru padalīties. Tātad – stratēģija... to citā sadaļā, pie Plāna. |
