Priecīgus svētkus!

Šodien biju kādā vietējas nozīmes svētku pasākumā. Apsveikuma runas nebija daudz, nebija garas, un, varbūt, ne pārāk izdevušās, bet tas nebija būtiski. Tad karogu pacelt aicināja visus klātesošos jauniešus. Jauniešu, varbūt, arī nebija sanākuši daudz, varbūt, nokautrējās, bet pie karoga masta dedzīgi sanāca bērni. Un, atritinot, pieāķējot karogu pie masta troses, katrs gribēja pieķerties karoga maliņai, pieturēt, palīdzēt, kaut apkārt sastāties - būt klāt! Un ar kādu atbildības sajūtu un patiesu lepnumu puika vilka karogu mastā! Fantastiski! Prieks skatīties!

Visiem novēlu pavadīt svētkus ar tādu lepnumu un prieku!