riebekle: Pārāk jau nu savus bērnus saudzējam, neļaujot jau no mazotnes saprast, no kurienes kas rodas. Un tad ir - šoks, kad beidzot atklāj. Agrāk laukos visa gadskārta, cūku bēres un teļu dzimšanas ieskaitot, pagāja lauku sētā kā dabiska lietu kārtība. Tikai tagad nez kāpēc par to satraucas.

Letija: #1
Varbūt - lai ir šoks (vēlāk), varbūt sāks domāt (nevis pieņems nogalināšanu par pašsaprotamu!).

janisb: nevajag 3gadīgu bērnu stiept uz veikalu, bet no 5 gadiem jau jāsāk mācīt, ka ruksīši ir gaļa un tāpēc tiek apēsti...

mikse: Vajag mācīt, ka pasaka ir pasaka, bet dzīve ir dzīve.

Marija_Anna: Ko nu ņemās.
Bērnība pagāja laukos. Tā bija dzīvošana no tā, ko uzaudzē. Arī lopus. Bet bērnem nebija jāskatās kaušanas process. Pēc tam gan nācās piedalīties desu taisīšanā un gaļas malšanā , kūpināšanā. Cepām asins pankūkas un desas . Ja neskatās sagatavošanas procesu ( pankūkām ) , garšīga lieta.
Taču dzīvē pat vista nav nokauta.
Ziu arī daudzus vīriešus, kas aiziet no mājām uz audzētā un koptā dzīvnieka kaušanu . Un neko. Atgriežas, kad kaimiņs ir piebeidzis lopu.
Un pasakas mums bija ne par Šreku un Kasperu, bet par Sarkangalvīti , Kazlēniņu un Vilku.
Adekvāti pret visu jāizuras un tikpat adekvāti jāizstāsta procesi.