Vai eksistē sarunas pēc seksa?

Aizdomājos par iemesliem, kāpēc dažreiz sievietes, kas grib, tautas valodā runājot "nedod".

Pafantazējot ienāca prātā šāds skaidrojums:

Kamēr vīrieša gabals aplido savu kaisles objektu viņš karina makaronus uz ausīm kā īsts itālis. Sarunas par jebkuru tēmu, joki, nu vienkārši burvīgs. Tad, kad attiecībās iestājas līmenis ar superīgu seksu, pēkšņi izrādās, ka sarunas bija un izbija. Tikai "po delu " - "ko nopirkt?", "kādi plāni?", "kādā krāsā tapetes?", tas pēdējais drošvien vēl tālākā fāzē.

Vieniem process, otriem konkrēta mērķa sasniegšana? Un runāt vajag ar draudzenēm?

Vai tiešām vīriešiem sarunas liekas tik liels apgrūtinājums, vai mana fantāzija ir aizklejojusi neceļos? Un dāmas? Vai viņas nedod, jo grib vēl nedaudz tos makaronus? Sarunas prioritāšu skalā ir kaut kur ap to pašu līmeni, kur sekss? Un ja tā, vai tie, kas makaronus karināt neprot, nepaliek bešā? :)