Pārdomas.

Biju dzejas dienām veltītajā pasākumā kurā piedalījās Aina Boža ar savu dzeju , dziesmām un gleznām. Nemāku pat uzrakstīt ko izjutu tajā vakarā jo tas jādzird un jāizjūt. Tika atklāti runāts par dzīvi un dzīves lielo laimi ko sauc par mīlestību. To visu papildināja skaistas dziesmas kurām vārdi un mūzika ir viņas pašas. Tas viss tā aizkustināja, ka nācās noraust asaru kura bija izrauta no sirds dziļumiem. Neizlikšanās, atklātība un runāšana no sirds vakaru padarīja par neaizmirstamu kuru gribētos vēlreiz dzirdēt. Dziesma kura ir manējā sākas ar vārdiem vairs jau nesāp. Tomēr ja esi lidojusi un aplauž spārnus tas ilgi sāp. Laikam jau par to tomēr jāpriecājas jo zinu kā ir lidot. Ne visiem tas ir dzīvē dots. Man ir palaimējies kaut daudz asaru un dzīves mācību nācās izziet. Visām šim skaistajām pārdomām šodien klāt jāpieliek vārdi kurus atļāvās uzrakstīt viens vīrietis ja viņu vispār par tādu var saukt. Vārdi bija šādi - tavs derīguma termiņš beidzies. Man ļoti žēl, bet viņš ļoti kļūdās jo man viss tikai sāksies un cilvēks to nesaprot kā šajā vecumā tam ir pavisam cita kvalitāte un sirds gudrība. Par šo vīrieti vienīgi var teikt - nožēlojami nelaimīgs un apdalīts. Tās man tādas pārdomas pēc tik skaista vakara.