fargo: no vienas puses, mātes diena netraucē izteikt pateicību katru dienu, lai arī man tas liekas garām. tu katru dienu teiksi viņai "paldies, ka es dzīvoju"? normāla sieviete nedēļu izturēs. vēlāk dabūsi ar virtuves dēlīti pa pieri. kā apnicīgs īdētājs.
no otras puses, mātes dienā sanāk cilvēki mājās, tur galds uzklāts, personiski prezenti, uzrunas, tosti. tā katru dienu nevar dzīvot.

fargo: tam, ko tu raksti, noteikti ir taisnība. tas pat ir bauslis, viens no desmit - godā savus vecākus, tēvu un māti, lai tu dzīvotu tai zemē, ko tavs Dievs tev ir devis.
bet es rakstu par to, ka cilveki arī grib kaut ko īpašu - apsveikumus, dienu atpūtai, dienu kurā tieši viņi ir uzmanības centrā, dienu kad sabrauc tālu aizbraukušie, lai tieši tad pabūtu atkal kādu brīdi klāt. tas nav slikti. zini, man stāv bērna veidotās dāvas man, ko viņa ir taisījusi tēva dienai - lellītes no filca, visādi dzīvnieciņi vai no māla kaut kas, vai pašrocīgi apsveikumi. tos turu tuvumā. tas nerodas katru dienu, bet ir viena diena, man patīk, ka ir tēva diena un es zinu, ka mammām patīk mātes diena.