fargo: hei tes! nedomāju. man nav neviena paziņas, kam interesētu teātris. no visiem čaļiem, ko es esmu jebkad pazinis, varbūt tādu būs pieci. vispar, mazāk. aktīvi mēģinu atcerēties šobrīd un atceros vienu.

fargo: es zinu, vīriešiem patīk koncerti. bet problēma ar teātri ir tā, ka tas ir teatrāls. pats lomu izpildes stils ir tāds, ka ir maz ticams, bet tas ir tikai mans viedoklis, to es neattiecinu uz citiem un nesaku to citu vietā kā viņu viedokli.
es vnk zinu, ka nepatīk. garlaicīgi. un to vien gaida, kā pārtraukumu, lai vismaz pakaļu izkustinātu. un iet tāpēc, ka grib savas sievietes iepriecinat. viņām patīk. nav tik svarīgi, kāpēc. patīk? labi. viņai gribas, iesim. ko neizdarīsi, vai ne? bet tad, starpbrīdi abi satiekamies un tā ir kā atelpa. :)
teātris nav ticam. vīrietim vajag kaut ko ticamu skatīties. nu, tur... es nezinu, terminatoru otro vai svešos. tā, lai var iejusties. lai viss, kā dzīvē. :)

fargo: es zinu, ka nepiekritīsi. nav jāpiekrīt, es to negaidu.
pēdējais bija dpilī, kaut kad ziemā. krievu teatra grupa, man liekas no pēterburgas. luga par 20. gs. sākumu revolūcijas plosītā krievijā. tā laika dekadentisms. viss netīrs. saproti, tāda sajūta... mēģinu atrast vārdu. grjazj! krievu vārds "netīrībai". cik trāpīga valoda, saņas ziņā. grjazj.
ideja lugai - vairāki pāri, vīri un sievas un pa vidu tam visam kodieni un pidari un hudožnieki un zilais pielauž vienas sievas vīru. un viņi tur trinas un tā sieva vēl vēlāk pievienojas pēc laušanās. un viss tādā pseidointelektuālā valodā. visi pīpē, kā funktieri fabrikā pazaudējuši. grjazj!
viss, ko gribas, lai beidzas. un viss ir nekāds un aktierspēle... tev liksies es pārspīlēju, bet es neticu, ka "notēlotu" daudz sliktāk par jebkuru tur. un kas vispār šito mērglību var sarakstīt? tas taču ir jāsacer, visi šitie bezjedzīgie dialogi un sižets un visa pamatā piša. tas ir tikai pēdējais eksemplārs. ja pareizi atceros, 30 eiro biļete. labāk rumu nopirkt un gaļu un pie ugunskura ar frendu pasēdēt.

fargo: starp citu, rīt būs tava paciņa pie manis. beidzot.